Šobrīd kopumā 11% Latvijas iedzīvotāju savu satraukumu saistībā ar COVID-19 izplatību vērtē kā ļoti augstu (10 baļļu skalā snieguši atbildes 9 un 10), 30% satraukuma līmenis ir vidēji augsts (atbildes 7 un 8), 25% savu satraukumu vērtē kā vidēju, savukārt 33% aptaujāto satraukums par COVID-19 izplatību ir zems vai ļoti zems, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos.

Jaunākie dati parāda, ka salīdzinājumā ar pavasari iedzīvotāju satraukums ir samazinājies, jo marta beigās veiktajā aptaujā ļoti augsts satraukuma līmenis bija 18%, vidēji augsts – 34%, vidējs – 27%, zems vai ļoti zems – 21%.

Kādēļ šobrīd par COVID-19 uztraucamies mazāk?

Psihiatre-psihoterapeite Sandra Pūce skaidro, ka tāda mēroga pandēmiju, kāda pavasarī pārņēma pasauli, mūsu sabiedrība vēl nebija piedzīvojusi. Notikumi ļoti spraigi tika atspoguļoti masu informācijas līdzekļos – ziņas par simtiem tūkstošu cilvēku nāvi, kadri no Ķīnas (Uhaņas) un citām vīrusa smagi skartajām valstīm ar tukšajām pilsētām, zārku pārpildītiem laukumiem un mediķu izmisumu radīja ļoti augstu satraukumu visās pasaules valstīs. Tajā brīdī pandēmija vēl bija kaut kas ļoti jauns, nezināms un biedējošs, kā arī pasaulei nebija vienotas stratēģijas pandēmijas uzveikšanai.

Viņa min, ka cilvēki gaidīja rīcību no valstu vadītājiem un veselības aprūpes speciālistiem, bet viņiem pavasarī vēl nebija atbilžu, jo nebija pieredzes un zināšanu šāda veida pandēmijas ierobežošanai. Tas satraukuma līmeni cilvēkos paaugstināja vēl vairāk. Savukārt šobrīd zināšanas par jauno vīrusu ir neizmērojami plašākas, līdz ar to gan speciālistu, gan politiķu vidū ir lielāka skaidrība par to, kā rīkoties, tādēļ kopumā sabiedrības uztraukuma līmenis šobrīd ir mazāks nekā pavasarī. Tāpat speciāliste norāda, ka COVID-19 saslimstības ziņā mierīgā vasara sabiedrību “iemidzināja”, kā rezultātā arī kopējais satraukuma līmenis mazinājās.

Satraukuma pamatā veselības riski un citu bezatbildība

Aptaujas rezultāti atklāj, ka joprojām trīs Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākie stresa cēloņi ir bailes par savu un tuvinieku veselību (62,5%), sabiedrības daļas bezatbildība pret noteiktajiem ierobežojumiem (48,6%), kā arī bailes par valsts ekonomiskās darbības apstāšanos (37,6%). Tāpat starp nozīmīgākajiem satraukuma cēloņiem ir situācija darbā – iespējamā darba zaudēšana, algas samazināšanās vai sava biznesa zaudēšana (28,9%) un neziņa par medicīnisko preču un pakalpojumu pieejamību (21,7%). Masku valkāšana un citi ierobežojumi uztrauc 9,5% aptaujāto, savukārt 4,1% ir satraukušies par to, ka atkal var nākties strādāt attālināti.

Vairāk satraucas sievietes

Sieviešu vidū ļoti augsts satraukuma līmenis par COVID-19 ir 14%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 8%, bet vidēji augsts satraukuma līmenis ir 33% sieviešu un 28% vīriešu. Analizējot faktorus, kuri rada lielāko satraukumu, gan sievietes, gan vīrieši visvairāk uztraucas par savu un tuvinieku veselību (attiecīgi 67,8% un 57,1%), savukārt vīriešus vairāk uztrauc situācija darbā un potenciālā darba zaudēšana (sievietes – 26,8%, vīrieši – 31,8%).

S. Pūce skaidro, ka kopumā sievietes vairāk izrāda rūpes un pievēršas garīgām vērtībām, kamēr vīrieši vairāk domā par ģimenes materiālo nodrošinājumu. Arī speciāliste piekrīt, ka satraukuma pamatā ir rūpes par savu un tuvinieku veselību, tomēr papildu slodzi rada arī valstī noteiktie ierobežojumi, piemēram, darba apvienošana ar bērnu uzraudzību un sekošana bērnu tiešsaistes mācībām.

Riski un risinājumi

Jebkurš ilgstošs un pārmērīgs satraukums atstāj sekas uz cilvēka veselību, kas var izpausties kā izdegšanas sindroms, depresija, miega traucējumi, garastāvokļa svārstības, nemotivētas emociju un dusmu izpausmes, kā arī var saasināties tieksme pēc atkarību izraisošām vielām. Visbiežāk tas ir alkohols, marihuāna, azartspēles u. c. Ilgstošs stress un emociju apslāpēšana var saasināt arī neirotiskos un somatoformos simptomus vai pat ilgstošākus traucējumus.

Lai pārvarētu satraukumu, S. Pūce aicina lieki sevi neuztraukt un nepārpūlēties, patērējot lielu informācijas apjomu. Viens no labākajiem paņēmieniem cīņai ar stresu ir veselīgs miegs, jo izgulējies cilvēks ir apmierināts cilvēks, uzsver speciāliste. Tāpat ieteicams pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā un censties atrast sava psiholoģiskā komforta zonu.

Šo laiku iesaka izmantot lietderīgi, darot tās lietas, kurām nebūtu laika parastā ikdienas rutīnā, piemēram, var klausīties tiešsaistes kursus, pievērsties literatūrai un labām filmām. Vienmēr der atcerēties, ka mūsu emocionālo labsajūtu pastiprina piecas maņu orgānu sistēmas: dzirde, oža, garša, tauste, redze. Tādēļ ir svarīgi novērtēt, cik mums ir sakārtota, patīkama vide, smarža, skaņu fons, sev tīkams mājas tērps un, protams, gastronomiskie prieki.

Eksperte uzsver, ka visa pasaule šobrīd saskaras ar lielām pārmaiņām, kuru ietekmē mainās arī cilvēku līdzšinējie paradumi, turklāt šobrīd tiek piedzīvoti nebijuši telpas un brīvības ierobežojumi. Tas viss pazemina ierasto komforta līmeni, tāpēc svarīgi ir pielāgoties un atrast pārmaiņās pozitīvo – būt inovatīviem, radošiem un izmantot šo laiku lietderīgi.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 21.oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.

Foto: Unplash.com