Kā vēsta Alda Gobzema ieraksts personīgajā Facebook.com profilā, Aldis Gobzems ir nolēmis iet politikā:

“Zolitūdes lieta man ir devusi zināmu briedumu, kāda nebija pirms tam, un ceru, ka tā arī ir parādījusi, ka doto vārdu spēju turēt, stāvot stingru mugurkaulu nosprausto ideālu sardzē. Es esmu nolēmis iet politikā, jo tas ir mans aicinājums, un tas ir vienīgais ceļš, lai novērstu nejēdzības, kuras redzu. Es ticu, ka varu uzvarēt, un es ticu, ka varu uzlabot mūsu valsti. Es arī ticu, ka varu būt drosmīgs nozīmīgiem lēmumiem, taču šobrīd nevēlos solīt debesmannas kalnus, jo tādu nebūs. Es nevēlos piedāvāt Laimes lāci, jo tāda nav. Šobrīd vēlos tikai aicināt atbalstīt mani pieņemtā lēmuma kontekstā.

Mana vīzija ir – mūsu valsts top10 bagātākā un top5 laimīgākā pasaulē. Utopija? Jā, varbūt. Bet pamēģiniet tiekties pēc tā. Viss taču sākas no domas, vai ne? Īstenojas jau tikai tas, ko mēs domājam. Ja gribēsim tikai jaunas pastalas, tad neko vairāk par pastalām arī neiegūsim. Tāpēc neskaitiet, cik būs papildus brīvdienas, valsts nesākas no brīvdienām, valsts sākas no vīzijas. Valsts sākas no mērķa, kurš pēdējā laikā ir izplēnējis vairāksolīšanā par sīkumiem nogurušajiem un tiem, kuri jau vairs netic nekam – ne veciem vēžiem jaunās kulītēs, ne nepiepildāmiem solījumiem, un arī tiem, kuri netic man.

Jo vairāk mēs atbalstīsim viens otru, jo vairāk mēs apvienosimies, jo agrāk mēs sāksim dzīvot labākā valstī. Palaist grūtnieci vai ģimeni ar bērniem rindā pa priekšu neko nemaksā, bet valsts tajā brīdī kļūst labāka, jo mēs paši esam kļuvuši labāki. Arī atvērt durvis pretimnācējam neko nemaksā. Stāvēt kopā un kopā krist par ideāliem – ar to sākas labāka valsts. Ar šiem piemēriem vēlos teikt, ka viss lielais veidojas no mazā. No katra mums. Viss labais veidojas darot (labu), ne runājot (sliktu). Tāpēc ir tikai viens ceļš – kopīgs mērķis, ko kopīgi īstenot.

Artuss Kaimins bija viens no retajiem, kurš ar darbiem man palīdzēja, uzturot Zolitūdes stāstu dzīvu visus šos gadus. Tagad ir pienācis mans laiks palīdzēt viņam. Nē, es nebūšu kā viņš, drīzāk pat pretpols. Bet mums izdosies, jo mums ir uzvarētāja gars un neiedomājama drosme ticēt, kā arī īstenot savus mērķus. Un ar mums es domāju mūsu valsti.”