Foto: Agnese Zarāne, Saeima/Flickr

“Esam pārliecināti, ka šobrīd tiek darīts viss, lai mūsu valsts tiek aizsargāta no pirmā centimentra, lai nekad vairs neatkārtotos 1940.gada 17.jūnijs. Paldies ikvienam, kurš šobrīd ir iesaistīts mūsu valsts robežas aizsardzībā un drošībā,”  uzsvēris Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis otrdien, 17.jūnijā, noslēdzoties divu dienu izbraukuma sēdei pie valsts austrumu robežas.

Bergmanis atzina, ka daudz kas ir izdarīts, taču vēl ir daudzi izaicinājumi, pie kuriem jāstrādā. It īpaši svarīgi, ka esam stiprinājuši iekšējo drošību, un šis darbs ir jāturpina: “NATO samitā Hāgā jūnijā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi ikvienai NATO dalībvalstij, arī Latvijai, un mēs iegūsim iespēju palīdzēt iekšējai drošībai vēl vairāk. Varam lepoties ar to darbu, kas jau ir izdarīts.”

Tāpat Bergmanis informēja, ka rudens sesijā parlamentam būs jāskata Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Tas atsavināmajām zemes platībām ļaus noteikt nacionālo interešu objekta statusu, kā arī vienkāršos šķēršļu izvietošanas un būvniecības procesu uz robežas.

Žogs uz austrumu robežas ir uzbūvēts, bet vēl jāpabeidz infrastruktūra un citi pretmobilitātes pasākumi. Šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Nacionālās drošības komisiju deputāti izbraukuma sēdē apmeklēja valsts austrumu robežu, informē Saeimas Preses dienests.

Turklāt, kā informē Aizsardzības ministrija, otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu iegādāties papildu 42 kājnieku kaujas mašīnas ASCOD, lai sekmētu NATO spēju attīstības mērķu sasniegšanu un paātrinātu Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstību, īsākā termiņā pārapbruņojot vēl vienu bataljonu.

“Mums ir jāturpina fokusēties uz kaujas spēju stiprināšanu – paralēli pretgaisa aizsardzībai un tālās darbības raķešu artilērijai svarīgi ir stiprināt arī Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētas brigādes spējas. Papildu kājnieku kaujas mašīnu iegāde ne tikai palīdzēs mums sasniegt NATO izvirzītos mērķus, bet arī ievērojami paaugstinās mehanizētās kājnieku brigādes spēju īstenot valsts aizsardzības uzdevumus,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Papildu kājnieku kaujas mašīnu ASCOD iegādi plānots veikt no Spānijas uzņēmuma “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” un to piegāde Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izmaksās 387 miljonus eiro. Pirmās kājnieku kaujas mašīnas no šī pasūtījuma Nacionālie bruņotie spēki sāks saņemt 2027. gadā.

Līdz ar papildu kājnieku kaujas mašīnu iegādi Latvijai kopumā tiks piegādātas 84 ASCOD platformas.

Jau ziņots, ka šī gada janvārī Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu  “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” par 42 kājnieku kaujas mašīnu ASCOD piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, paredzot vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē.

Plānots, ka pirmās kaujas mašīnas ASCOD tiks piegādātas jau 2026. gadā un to piegādē Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesaistīs vismaz desmit Latvijas komersantus. Vietējā industrija nodrošinās plašu pakalpojumu spektru, sākot ar komponenšu pasūtījumiem no vietējās industrijas, līdz pat  platformas gala komplektēšanai un servisa centra izveidei Latvijā.