Foto: Pixabay.com

Par melanomas riskiem un ādas aizsardzību no saules stariem tiek runāts arvien plašāk, taču, neskatoties uz izglītojošo informāciju, saslimšana ar melanomu turpina pieaugt. Turklāt joprojām pastāv daudz mītu par saules staru iedarbību uz ādu, saules aizsarglīdzekļu un D vitamīna lietošanu. Par šiem un citiem ar ādas veselību un sauli saistītiem jautājumiem BENU Akadēmijas podkāsta diskusijā stāsta ārsts dermatologs, dermatoloģijas klīnikas Derma Clinic Riga vadītājs Raimonds Karls un BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule.

Melanomas saslimšanas situācija Latvijā

Katru gadu Latvijā melanomas diagnozi pirmo reizi saņem aptuveni 230 cilvēku. Diemžēl starp šiem 230 cilvēkiem iepriekšējos gados aptuveni 90 cilvēku bija tie, kurus mēs vairāk savās rindās neredzam, skaidro dermatologs Raimonds Karls.

Kā stāsta ārsts, pēdējos gados situācija uzlabojas, taču uz Eiropas fona, salīdzinot, piemēram, ar Šveici, kur ir krietni vairāk diagnosticēto gadījumu, Latvijā šī proporcija starp saslimušajiem un tiem, kurus mēs diemžēl esam zaudējuši, ir pārāk drūma. Taču no melanomas mēs varam izvairīties, ievērojot dažus būtiskus soļus.

Melanoma ir šūna, kurā notikušas vairākas mutācijas, līdz ar to šī šūna dalās neprognozējami, tai nav nekādu likumu, tā nesēž vienā vietā, bet nonāk līdz limfvadam, tālāk līdz asinsvadam un sāk ceļot pa organismu, stāsta dermatologs R.Karls.

Šīs mutācijas padara audzēju tik viltīgu, ka cilvēka imūnā sistēma to neatpazīst. Šis audzējs izplatās, sāk veidot “ligzdas” dažādās vietās cilvēka organismā un pārņemt cilvēka organismu. Labā ziņa ir tā, ka šis audzējs mums dod zīmes uz ādas, lai mēs to varētu atpazīt.

Kā sevi pasargāt?

Dermatologs atgādina, kā pasargāt sevi no saules kaitīgajiem stariem un melanomas.

1. Nav jāgaida, kad uz ādas parādīsies kaut kas briesmīgs! Melanoma var būt ļoti maza, un to ir iespējams noteikt, vēl pirms tā ir radusies.

2. Uzticies savam dermatologam! Dermatologs melanomu atpazīs vislabāk un pārbaudīs tavu ķermeni no galvas līdz kājām.

3. Neaizmirsti par saules aizsargkrēmu! Būtiskākais melanomas izraisītājs ir ultravioletais starojums, tāpēc regulāri un pareizi jālieto saules aizsargkrēms. Melanomai ir dažādas formas, ir vairāki faktori, kuri var ietekmēt melanomas rašanos – cilvēki, kas sauļojas un apdeg, cilvēki, kuru darba specifika paredz ilgstošu atrašanos saulē, un cilvēki ar gaišu ādu. Protams, var būt arī citi faktori, kas var ietekmēt melanomas rašanos, piemēram, daudz vasaras raibumu, zilas acis. Taču melanoma var rasties arī spontāni.

4. Zini, kad doties pie speciālista! Visbiežāk pie ādas vēža pazīmēm min: A – asimetriju (asymmetry), B – robežu (border), C – krāsu (color), D – diametru (diameter), taču nereti šāds algoritms cilvēkam var būt pārāk sarežģīts. Algoritmam jābūt vienkāršam, galvenokārt, jāpievērš uzmanība, ja uz ķermeņa pamanām kaut ko atšķirīgu vai jaunu. Veidojumi ar A, B, C, D pazīmēm jau ir tādi, kuriem ir slikta prognoze, tie jau ir attīstīti audzēji.

Saules aizsarglīdzekļu lietošana

Pēdējos gados cilvēki sākuši apzinīgāk lietot saules aizsarglīdzekļus, ir palielinājusies interese par tiem, skaidro BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule.

Ir divu veidu saules aizsargkrēmi – ar ķīmiskajiem filtriem un neorganiskajiem jeb minerālu filtriem. Ķīmiskie filtri absorbē saules starus, savukārt līdzekļi ar minerālu filtriem satur cinka oksīdu vai titāna dioksīdu, kas saules starus atstaro. Minerālu filtrus lielākoties izmanto bērniem vai cilvēkiem ar ļoti jutīgu ādu. Farmaceite atgādina, ka jebkurš saules aizsargkrēms neatkarīgi no tā veida būtu jāatjauno ik pēc divām stundām.

Vasaras vidū, laikā no 10.00/11.00 līdz 15.00/16.00, aptuveni 80% visas diennakts ultravioleto staru sasniedz zemes virsmu. Latvijā maksimāli sasniegtais UV indekss ir 8 vienības, tas parasti iespējams jūnijā vai jūlija otrā pusē, taču jāatceras, ka arī pavasara saulē pie 3-4 vienībām ir iespējams apdegt un iegūt sārtus vaigus, uzsver dermatologs Raimonds Karls.

Joprojām pastāv dažādi mīti par saules staru iedarbību uz ādu un saules aizsarglīdzekļu lietošanu, piemēram:

1. mīts – lietojot saules aizsargkrēmu ar augstu aizsargfaktoru, nevarēs nosauļoties.

2. mīts – pietiks, ja saules aizsargkrēmu uzklās vienu reizi. Patiesībā saules aizsargkrēms būtu jāuzklāj katras divas stundas, uzsver farmaceite.

3. mīts – saules aizsargkrēms jālieto tikai vasarā. Taču saules aizsargkrēms jālieto gan vasarā, gan ziemā, jo ultravioletais starojums ir mainīgs. Dūmakainā un vējainā dienā ir iespējams apdegt pat ātrāk.

4. mīts – apdegumiem palīdz auksts krējums vai eļļa. Dermatologs R. Karls atgādina: tiklīdz uz ādas uzliek kaut ko biezāku, piemēram, krējumu vai eļļu, mēs hermētiski pārklājam ādu, veicam siltuma izolāciju, kas var veicināt iekaisuma procesu.

D vitamīna uzņemšana no saules

Ultravioletie B stari veicina arī D vitamīna sintēzi, taču pēc bioķīmijas procesa tas, kas veidojas ādā, nav īstais D vitamīns, tas ir tikai D vitamīna priekštecis, skaidro dermatologs. Šis priekštecis uzsūcas limfvados, no limfvadiem nonāk līdz asinsritei, pēc tam nonāk aknās un nierēs, kur šai neaktīvajai formai tiek pievienotas mazas struktūras, un tikai tad mēs iegūstam aktīvo D vitamīnu.

Jāatceras, ka laiks, ko pavadām saulē, nenosaka uzņemto D vitamīna daudzumu! Būtiski atcerēties, ka, jo brūnāka kļūst āda, jo mazāk tajā sintezējas D vitamīns. Tas notiek tāpēc, ka virsējā slānī āda veic aizsargfunkciju. Tieši šī iemesla pēc mums, baltiešiem, ir jāskatās uz D vitamīna papildus pievienošanu mūsu uzturam, uzņemot to ar pārtikas produktiem vai D vitamīna preparātiem, uzsver dermatologs R. Karls.

Pirms sākt lietot D vitamīnu, speciālisti iesaka noteikt D vitamīna līmeni asinīs. Pēc trīs mēnešu preparātu lietošanas var atkārtoti nodot analīzes, lai pārliecinātos, vai preparāti labi uzsūcas.