Foto: Pixabay/ Veronika_Andrews
Pirmdien, 27. janvārī, 85 gadu vecumā mūžībā aizgājis izcilais latviešu dzejnieks, sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters, atsaucoties uz Latvijas Televīziju, vēsta lsm.
“Es gribēju teikt: mīļie tautieši, mīļie Latvijas iedzīvotāji! Mūs ir piemeklējis liels zaudējums – mūžībā aizgājis dzejnieks Jānis Peters. Liels dzejnieks, liela personība ar izcilu nozīmi ne tikai kultūrā un literatūrā, bet arī mūsu valsts atjaunošanā. Man ir ļoti skumji, jo mēs bijām arī tuvi draugi un gadu desmitiem vienās trepēs. Tā kā man ir arī tiešām cilvēciski ļoti skumji, un es domāju, ka daudziem būs skumji, bet atcerēsimies, ka Jānis Peters mums ir ārkārtīgi daudz atstājis, daudz skaistuma savās dzejās, savos brīnišķīgajos dziesmu tekstos un, protams, arī ar savu milzīgo ieguldījumu tautas atmodā, jo viņš faktiski bija mūsu atmodas tēvs,” pēc sēru vēsts par Peteru sacīja dzejniece Māra Zālīte.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, izcilo latviešu dzejnieku Jāni Peteru mūžībā aizvadot. “Jānis Peters bija izcils vārda Meistars un patiess savas Latvijas patriots. Tieši ar savu domu un vārdu spēku viņš iedvesmoja Trešo Atmodu un ar vārdiem paliks mūžīgs mūsu piemiņā: “Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, no kura mūžam jaunas dziesmas līst…” Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera dzīvesbiedrei Baibai, tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, izcilo latviešu dzejnieku un diplomātu Jāni Peteru mūžībā aizvadot,” pausts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča līdzjūtībā.
Dzimis Jāņa un Zelmas Peteru ģimenē. Dzejnieka māte Zelma Petere (1904–1981) dzimusi Vidzemē, Mazsalacā. Visu mūžu nostrādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā. Tēvs – Janis Peters (1895–1979) bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. 1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, par ko Latvijas valdība viņam piešķīra Gramzdas muižu, ko nācies pārdot līdzekļu trūkuma dēļ. Tēvs kaujās guvis ievainojumus – norauta kāja un galvas trauma, ziņo Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku veidotais portāls literatura.lv.
Pirmā publikācija – dzejolis “Kaist pīlādzis sniegā” Liepājas rajona laikrakstā “Komunists”. Jānis Peters ir daudzu populāru kora, solo, estrādes dziesmu tekstu autors. Raimonds Pauls komponējis ap 100 dziesmu ar viņa tekstiem. Jānis Peters sarakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm, scenārijus vai diktora tekstus filmām.
Jānim Peteram bijusi nozīmīga loma 20. gadsimta 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Pēc sabiedrisko organizāciju lūguma 1988. gadā viņš kļuva par Latvijas Tautas frontes organizācijas komitejas priekšsēdētāju. Atmodas gados Peters bija viens no tā laika notikumu centrālajām personām un Tautas frontes līderiem, informē Ārlietu ministrija.
Pateicoties Petera nozīmīgajai lomai Rakstnieku savienības vadībā, viņa atjautībai un Rīgas politiskās dzīves pārzināšanai, 1990. gada rudenī Rakstnieku savienības telpās mājvietu rada Dānijas kultūras institūts ar Riki Helmsu priekšgalā. 1991. gada janvāra notikumos tieši Dānijas kultūras institūta telefons un fakss bija vienīgie tiešie sakari ar Rietumiem, kas ļāva ziņot pasaulei par trauksmainajiem notikumiem Rīgā.
Ne velti, kad tika izveidota Latvijas PSR pastāvīgā pārstāvniecība pie PSRS valdības Maskavā, Latvijas valdības vadītājs Ivars Godmanis amatā 1990. gada augustā nozīmēja Jāni Peteru. Kā Latvijas valdības pastāvīgais pārstāvis Jānis Peters Maskavā strādāja līdz PSRS sabrukumam 1991. gada decembrī, norāda ministrijā.
1992. gadā Peters kļuva par pirmoārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Krievijas Federācijā. Vēstnieka amatu viņš pildīja līdz 1997. gadam 20. septembrim.
Jānis Peters darbu Latvijas diplomātijā sāka lielu pārvērtību laikā. Viņam bija labi sakari un liela autoritāte Maskavas kultūras un politiskajās aprindās. Tie noderēja, kad nācās aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Krievijas karaspēka izvešanu, kad arvien biežāk un izteikti parādījās pretrunas Latvijas un Krievijas izvēlēs.
Diplomātu aprindās Peters izcēlās ar īpašu šarmu, prata izteikties tēlaini un nereti spēja nolīdzināt asumus satiksmē ar Krievijas politiķiem, ievirzot sarunu plašākā kontekstā un runājot sev raksturīgajā nomierinošajā manierē.
Pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas vajadzēja arī lielu izveicību un radošumu, lai izveidotu un iekārtotu Latvijas vēstniecību Maskavā. Tas bija juceklīgs laiks un bieži vien varēja ieslīgt sīkos kašķos. Peters prata šajos apstākļos rāmi un noteikti atrast karam brīdim derīgu risinājumu.
Būdams mākslinieks un Latvijas patriots, J. Peters gādāja par to, lai vēstniecības teritorijā būtu skaists dārzs un tajā slietos Jāņa Dripes projektētā koka baznīca. Šādi vēstniecības darbiniekiem un viesiem tika uzburts stūrītis Latvijas.
Vēstnieka rezidence, Maskavas skatuves un izstāžu zāles kļuva par Latvijas kultūras un vēstures vēstnešiem. Daudzie sarīkojumi un Latvijas mākslinieku veikums rādīja Eiropas kultūrai piederīgu pasaules redzējumu, kas spilgti kontrastēja ar Maskavas centieniem nomelnot Latviju.
Lasiet arī:
VIDEO | Pievienojot savu tekstu, Ozols kopā ar Žoržu Siksnu iedzied Paula dziesmu Pasaulīte
«Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?» – zināms Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2024
Mūžībā devusies latviešu gleznotāja, kura izcēlusies ar sirreālistisku stilistiku
Sapņu tulkošana, emocionālā ēšana, pāru attiecības – Ceriņa pievienojas populāram TV raidījumam
