Publicitātes foto
„Veselības centru apvienības” daudzprofilu ķirurģijas klīnikā „AIWA Clinic” pacientei Latvijā pirmo reizi ir ievadīts intragastrāls balons svara samazināšanai. Šādai medicīniskai apetīti regulējošai manipulācijai nav nepieciešama endoskopija ar narkozi.
“Virssvars un aptaukošanās ir saistīta ar sociāli-psiholoģisku un estētisku diskomfortu, taču tā ir tikai aisberga virsotne. Daudz lielāka problēma ir dažādu orgānu sistēmu darbības traucējumi, kas savukārt rada finansiāli ekonomiskas sekas gan individuāli pacientam, gan kopumā ārstniecības nozarei,” skaidro ķirurgs Maksims Mukāns.
Speciālists uzver liekā ķermeņa svara negatīvo ietekmi uz daudziem fizioloģiskiem procesiem organismā, jo īpaši, runājot par sirds-asinsvadu un respiratoro sistēmu, ņemot vērā arī nesen novēroto un joprojām aktuālo ļaunāko Covid-19 iznākumu cilvēkiem ar lieko svaru. Viena no biežākajām patoloģijām, kas izraisa gan imunitātes traucējumus, gan paaugstina mirstību no sirds asins vadu slimībām, ir 2. tipa cukura diabēts. “Aptaukošanās ir būtisks invaliditāti veicinošs faktors, tādēļ var teikt, ka veselīga svara atgūšanai ir milzīga ietekme uz ekonomiku – gan mazinot sociāli atbalstāmo personu loku, gan arī noturot darba tirgū cilvēkus, kuriem veselības apsvērumu dēļ var būt ierobežotas darbaspējas,” stāsta ārsts.
„Protams, vislabāk būtu spēt uzturēt veselīgu svaru visa mūža garumā, un, ja nu pēkšņi tas sāk pieaugt, meklēt speciālistu palīdzību, lai koriģētu ieradumus un dzīvesveidu. Tomēr dažkārt tas neizdodas, un, kad aptaukošanās jau diagnosticēta, svara zaudēšana ir daudz grūtāka. Kaut vai tādēļ, ka daudzas fiziskās aktivitātes ir liegtas vai pat neiespējamas, taču ar striktu diētu vien būtisks ķermeņa masas zudums nav panākams. Tādā gadījumā ārsta rekomendēta izvēle varētu būt kāda no invazīvās bariatrijas metodēm, kas individuāli pielāgojama katra pacienta vajadzībām,” norāda Maksims Mukāns.
Kuņģa balona jeb intragastrālās balona sistēmas izmantošana ir svara zaudēšanas metode, kuras laikā caur muti kuņģī ievada kapsulu ar katetru. Kad kapsulā ievietotais balons ir norīts, veic rentgenu, lai pārliecinātos, ka kapsula ir pareizā vietā.
Tad to piepilda ar 550 ml neitrāla šķīduma – tā tiek panākta “pilna vēdera” jeb sāta sajūta. Lai pārliecinātos, ka balons ir piepildījies pilnvērtīgi, rentgenu veic atkāroti. Intragastrālais balons nav paredzēts pacientiem, kuriem ir veiktas kuņģa operācijas, tai skaitā bariatrijas ķirurģija, smaga aknu, nieru, plaušu mazspēja, grūtniecība, liela diafragmāla trūce un pacientiem ar normālu svaru. Procedūra ilgst nepilnu pusstundu rentgena kabinetā. Šīs manipulācijas veikšanai nav jāuzturas stacionārā.
Dažas dienas pēc balona ievietošanas pastāv iespēja, ka pacients var just diskomfortu – spazmas vēderā, sliktu dūšu, var būt neliela vemšana. Lai iespējamo diskomfortu samazinātu, divas nedēļas pirms procedūras lieto ārsta norādītu medikamentu kuņģa izdalītās skābes daudzuma samazināšanai, bet no rīta pirms procedūras un divas dienas pēc tās – līdzekli pret vemšanu. Balons atrodas kuņģī četrus līdz sešus mēnešus un pēc tam izšķīst.
2021. gadā veiktā pētījuma metaanalīzē konstatēts, ka četru mēnešu laikā pacients zaudē vidēji 12% (10%-14%) no kopējā svara un 49% (30%-67%) no liekā svara.
“Kapsula nebija liela, tomēr psiholoģiski to bija grūti norīt katetra dēļ. Kamēr balons pildījās ar šķidrumu, diskomforta nebija. Kad tas uzpildījās, uzreiz parādījās pilnuma sajūta,” stāsta paciente.
Lasiet arī: Astrologs nosauc mēnesi, kad nomirs Kremļa saimnieks
Ikdienas praksē ķirurgs Maksims Mukāns konsultē kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumos, tostarp – bariatrijas, taisnās zarnas, žultspūšļa, trūces ķirurģijā, kā arī gastroezofageāla refluksa (atviļņa) slimības gadījumā.