Egils Levits.. Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja/Flickr

“Krievu valodai Latvijā vajadzētu būt, kā teiktu kāds bijušais politiķis, nothing special,” tā Valsts valodas dienas konferencē izteicies bijušais Valsts prezidents Egils Levits.

Tāpat viņš norāda, ka “valoda ir viens no centrālajiem elementiem, kas veido jebkuras nācijas identitāti. Bet latviešiem tas ir daudz centrālāks un pats galvenais elements, kas veido latvisko identitāti”.  Pēc bijušā prezidenta teiktā, “tas ir unikāls gadījums pasaules vēsturē, ka Latvijas valsts robežas lielā mērā sakrita ar vācu mācītāja [Augusta] Bīlenšteina sagatavoto latviešu valodas izplatības karti. Varētu teikt, ka latviešu valoda noteica piecdesmit gadus vēlāk izveidotās mūsu valsts robežas.”

“Mūsu vecā koloniālā telpa mums šodien, 2023. gadā, neko vairs īsti nevar dot, jo tā pati ir atkritusi atpakaļ pirmsmodernā laikmeta barbarismā. Latvija jau sen vairs neatrodas Krievijas orbītā, tikai daži to vēl nav pamanījuši. Tādēļ mūsu ģeopolitiskajai piederībai ir jāatspoguļojas arī skolas programmā. Privāti katrs pēc savas patikas un intereses var mācīties un lietot jebkuru no 7000 pasaules valodām, arī, protams, krievu valodu, bet publiskajās skolās piedāvātā svešvalodu izvēle ir centrāls politisks jautājums,” konferencē norādījis Levits, uzsverot, ka Latvija pieder Eiropas kultūrtelpai.

Levits par krievu valodu Valsts valodas dienas konferencē. #AtkrieviskoLatviju pic.twitter.com/mALsQ5dJbe

— Liāna Langa 🇱🇻 🇺🇦 🇮🇱 (@liana_langa) November 15, 2023

Levits Valsts valodas dienas konferencē: “Valoda ir jebkuras nācijas identitātes centrālais elements, latviešiem tas ir galvenais elements, kas veido latvisko identitāti.” #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju pic.twitter.com/c91Z4POV01

— Liāna Langa 🇱🇻 🇺🇦 🇮🇱 (@liana_langa) November 16, 2023

Levits Valsts valodas dienas konferencē: “Latvija jau sen neatrodas krievijas orbītā, tikai daži to vēl nav pamanījuši.” pic.twitter.com/lJt9pxKwIR

— Liāna Langa 🇱🇻 🇺🇦 🇮🇱 (@liana_langa) November 16, 2023

Levita teikto vietnē “X” (iepriekš “Twitter”) publiskojusi dzejniece un kampaņas “Atkrievisko Latviju” vadītāja, biedrības “Par latviešu valodu” valdes priekšēdētāja Liāna Langa.

“Gadu un divus mēnešu pēc tam, kad 2022.gada maijā tika uzsākta Latvijas publiskās telpas derusificēšanas un latviskošanas kampaņa ar saukļiem un vizuāļiem #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju, nevienā no novadu un valstspilsētu tīmekļvietnēm krievu valoda vairs nav pieejama,” iepriekš informējusi dzejniece.

Tas panākts Langas un aktīvistu sociālajos tīklos īstenotās brīvprātīgās kampaņas rezultātā, kā arī daudziem kampaņas atbalstītājiem rakstiski vēršoties pie Latvijas pašvaldībām un komercuzņēmumiem. Tie aicināja atteikties no krievu valodas, sarakstē izskaidrojot gan rusifikācijas vēsturi un tās negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību, gan valsts valodas lomu, statusu un nozīmi Latvijā.

Uzrunājot pašvaldības, kampaņas entuziasti ieguldīja lielu komunikācijas darbu. Apzināšanās, ka krievu valoda Latvijā nav vis kura katra svešvaloda, bet gan ilgstoši uzspiests padomju okupācijas varas rusifikācijas instruments, ka mūsdienās krievu valoda iemieso “krievu pasauli” un tās mērķus, tā apdraudot Latvijas valsts drošību, daudziem bija sava veida atklāsme.

“Kampaņas mērķis ir pilnīga Latvijas publiskās telpas derusifikācija jeb atkrieviskošana. Ukrainas publiskajā telpā derusifikācija tika uzsākta jau 2014.gadā, ieviešot speciālus likumus. Tas izdarāms arī Latvijā.” uzskata Liāna Langa. “Kampaņa tiks turpināta, jo 33 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darba šajā jomā vēl diemžēl ir ļoti daudz. Latvijas derusifikācija bija arī Trešās atmodas mērķis. Viena no pašreizējām milzu problēmām ir latviešu jauniešu un jauno speciālistu diskriminācija darba tirgū krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Šī problēma ir novēršama, taču politiskā vide, atbildīgās institūcijas un ministrijas uz to reaģē kūtri un negribīgi.”

Lasiet arī: Pazudušās Annas Jansones vīrs: Naids tiešsaistē man ir pierasta vides daļa

Kampaņas #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju gaitā Saeimā arī iesniegts likumprojekts “Par valsts valodas statusa nodrošināšanu”.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!