Latvijā bruto (pirmos nodokļiem) darba samaksa nākamajā gadā varētu palielināties par apmēram 4 – 5,5%, aģentūrai BNS prognozēja banku analītiķi.

“Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai BNS sacīja, ka 2017.gadā, aktivizējoties Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, pieaugs pieprasījums pēc būvniekiem, tostarp ir ļoti iespējams, ka nozarē sāks trūkt darba rokas.

“ES fondu projektu pārrāvums izraisīja būvniecības krīzi, kuras laikā daļa būvnieku atrada darbu citās nozarēs vai devās prom no Latvijas. Tas nozīmē, ka darba devējiem būs grūtāk piesaistīt darbiniekus, tāpēc būs jāceļ algas. Līdz ar to būvniecībā sagaidāms straujš algu pieaugums, bet arī citās nozarēs algas augs,” sacīja Buceniece.

Viņa arī atzīmēja, ka nākamgad minimālā alga Latvijā pieaugs par 10 eiro jeb nepilniem 3%, savukārt kopumā vidējā bruto darba alga varētu palielināties par apmēram 5,5%.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS sacīja, ka 2016.gadā Latvijā darba samaksas kāpuma tempa palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz lēzenākā veidā. “Sabremzēšanās ir notikusi par spīti tendencēm darba tirgū un demogrāfiskajām izmaiņām, tajā skaitā darba devēju sūkstīšanos par darbaspēka trūkumu. Primārais fokuss ir izmaksu kontrole. Patlaban darba tirgū ir vērojams pieprasījums pēc darbaspēka, taču aizpildīt vakances darba devēji nesteidzas. Tāpat nav novērojama pirmskrīzes laikā masveidā piekoptā darbinieku pārvilināšana, piedāvājot lielākas algas. Tā vietā aktīvāk tiek meklēti alternatīvi stimuli, ar ko aizstāt darba samaksas pieaugumu. Šis fokuss pārskatāmā perspektīvā saglabāsies,” viņš teica.

Tāpat Gašpuitis norādīja, ka lēnīgas izaugsmes apstākļos sarūk uzņēmēju ambīcijas, kas ļauj brīvāk akceptēt darbiniekus ar zemākām prasībām, dod iespēju ietaupīt un iespēju motivēt labākos.

“2017.gadā izaugsme paātrināsies, kas liks nedaudz aktīvāk augt arī algām. 2016.gadā algu kāpums būs 3,5%, bet 2017.gadā tas paātrināsies līdz 4%. Turpmāk straujāk atgūsies arī inflācija, taču pirktspēja turpinās augt,” sacīja Gašpuitis.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai BNS prognozēja, ka algu kāpums nākamgad varētu sasniegt 4-5% vairāk vai mazāk visās nozarēs, lai gan lielākais pieaugumus, tāpat kā līdz šim, varētu būt zemāk apmaksātajās profesijās. Tostarp straujāks kāpums varētu būt būvniecībā, kurā intensīvāka ES fondu apguve var radīt pat zināmu darbaspēka deficītu un līdz ar to lielāku darba samaksas pieaugumu.

“Taču skatoties Baltijas reģionu kopumā būtiskākais faktors darba samaksas jautājumā tuvākajos gados būs demogrāfija un strādājošo skaita samazināšanās, kas kombinācijā ar emigrāciju turpinās spiest uz darba samaksu. Tādēļ uzņēmumiem, visticamāk, jārēķinās ar diezgan strauju darba samaksas kāpumu – 4-5% robežās – tikpat kā neatkarīgi no tā vai ekonomikas kopējais pieaugums spēs tam turēt līdzi,” sacīja Āboliņš.

Savukārt “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS prognozēja, ka 2017.gadā algu pieaugums būs nedaudz straujāks kā 2016.gadā, bet ne tik straujš kā 2014-2015.gadā, kad tas bija 6,9%. “Ja šogad algu pieaugums būs par apmēram 3,5%, tad nākamgad, visdrīzāk, par apmēram 4%. Tas nozīmē, ka reālā izteiksmē algas augs lēnāk, bet kopējo pirktspēju labvēlīgāk ietekmēs darbavietu skaita izmaiņas,” viņš sacīja.

Strautiņš arī atzīmēja, ka 2017.gada sākumā algu pieaugumu vēl bremzēs 2016.gada notikumu inerce, tostarp pirmajā ceturksnī algu kāpums varētu būt īpaši vājš, proti, mazāks nekā jebkurā 2016.gada ceturksnī, savukārt vēlāk algu pieaugums paātrināsies, aktivizējoties celtniecībai.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 847 eiro, kas ir par 2,2% jeb 18 eiro vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā.