Foto: Unplash.com

Pandēmijas laikā sociālie mediji nodrošina iedzīvotājiem, it sevišķi jauniešiem, ārkārtīgi nozīmīgu saikni. Kaspersky pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā puse (53%) sociālo mediju lietotāju visā pasaulē vietējo un valstu stingro “lokdaunu” laikā ir izmantojusi sociālos tīklus vairāk nekā pirms pandēmijas.

Veiktais pētījums liecina, ka 71% personu vecumā no 18 līdz 34 gadiem izmanto sociālos medijus, lai justos savstarpēji saistīti (angļu val. – connected). Katru dienu visā pasaulē lietotāji pavada Facebook vidēji 1,8 stundas, bet vairāk nekā desmitdaļa (11%) šajā tīklā pavada no četrām līdz sešām stundām dienā.

TikTok vidējais rādītājs pasaulē ir 1,9 stundas dienā, bet vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem tas sasniedz 2,3 stundas. Četri procenti TikTok lietotāju pavada lietotnē septiņas līdz astoņas stundas dienā! Instagram vidējais rādītājs pasaulē ir 1,6 stundas.

Speciālisti norāda – daudzi no mums ir atkarīgi no sociālajiem medijiem. Raksturojot darbošanās sociālajos medijos izraisītās izjūtas, vairāk nekā puse (56%) norādīja, ka jūtas izklaidēta, bet vairāk nekā trešdaļa (36%) apgalvoja, ka jūtas saistīta. Ņemot vērā šīs pozitīvās izjūtas, vairāk nekā divas piektdaļas (41%) ir diezgan pārliecinātas, ka sociālie mediji kopumā pozitīvi ietekmē sabiedrību un politiku – divreiz vairāk nekā to, kas šo ietekmi atzīst par negatīvu (19%).

“Visu laiku, kamēr esam aktīvi sociālajos medijos, mēs izpaužam informāciju par sevi, ko sociālie tīkli izmanto, lai palīdzētu zīmoliem efektīvāk atlasīt reklāmas. Tāpat mēs potenciāli atklājamies ļaundariem, kas var izmantot mūsu personas datus vai nu troļļošanai, vai arī noziegumos pret personas identitāti,” norāda Kaspersky speciālisti.

Atkarība no sociālajiem medijiem var kaitēt arī lietotāju psihiskajai veselībai, lai gan pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa sociālo mediju lietotāju ir informēta par sociālo mediju varbūtējo negatīvo ietekmi. Gandrīz divas trešdaļas (63%) atminas kādu ziņu par sociālo mediju potenciālo negatīvo ietekmi, un no šis grupas 70% tāpēc ir mainījuši sociālo platformu izmantošanas veidu. Gandrīz divām piektdaļām (38%) tas nozīmē sociālajos medijos pavadītā laika samazinājumu, un aptuveni ceturtdaļa (26%) retāk reģistrējas.

Lai pilnā mērā droši izmantotu sociālos medijus, ir jāņem vērā gan psihiskā veselība, gan datu drošība. Virtuālā saskarsme atšķiras no reālās dzīves, un liela daļa no tā, ko ļaudis, it sevišķi ietekmētāji jeb influenceri, publicē sociālajos medijos, ir speciāli organizēts pozitīvs viņu dzīves momentuzņēmums. Daudzi sociālo mediju lietotāji neviļus salīdzina savu dzīvi ar citu speciāli iestudēto īstenību, un tas var kaitēt viņu pašcieņai un psihiskajai veselībai.

Ir patiešām svarīgi pievērst uzmanību tam, cik daudz laika pavadāt sociālajos medijos, kādu saturu patērējat un kādas izjūtas tas izraisa, norāda speciālisti. Kaspersky pētījums parāda, ka niecīgai daļai sociālie mediji izraisa negatīvas emocijas: 4% atzina, ka izjūt trauksmi, tikpat liela daļa informēja, ka izjūt dusmas, vilšanos vai FOMO – bailes kaut ko palaist garām.

Tāpat pētījuma uzzināts, ka 13% ļaužu pat ir izdzēsusi vai deaktivizējusi savus kontus sociālajos medijos. “Nav jādara nekas tik radikāls, bet ir jānosaka laiks, kad nepievēršaties ekrānam, un varbūt jābeidz sekot līdzi personām vai tematiem, kas izraisa negatīvas emocijas,” iesaka eksperti.

Tāpat mums ir jābūt piesardzīgiem vienmēr, kad internetā izpaužam personas datus.

Pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā puse (52%) sociālo mediju lietotāju vecumā no 18 līdz 34 gadiem pazīst kādu, kura personas dati ir noplūduši, un septiņi procenti lietotāju visā pasaulē apgalvo, ka sociālajos medijos kļuvuši par krāpšanas upuri.

Ir svarīgi pārliecināties, ka jūsu konfidencialitātes iestatījumi ir pēc iespējas stingrāki, izmantojiet paroļu pārvaldības programmatūru un apdomīgi izpaudiet personisko informāciju sociālajos medijos.

Lai palīdzētu sociālo mediju lietotājiem izprast, kā palikt drošībā internetā un izmantot brīnišķīgo saikni, ko nodrošina sociālie mediji, vienlaikus samazinot potenciālos trūkumus, “Kaspersky” ir izveidojis “ShareAware Hub”.

Pētījuma datus ievāca “Opinium Research” no 2021.gada 18. līdz 31.maijam no 15 682 pieaugušajiem 25 valstīs: Apvienotajā Karalistē, Francijā, Itālijā, Vācijā, Spānijā, Dānijā, Nīderlandē, Čīlē, Meksikā, Argentīnā, Brazīlijā, Kolumbijā, Peru, Japānā, Krievijā, Turcijā, ASV, Čehijā, Ungārijā, Dienvidāfrikā, Austrijā, Singapūrā, Vjetnamā, Austrālijā un AAE.