Ilze Indriksone. Foto: Ekonomikas ministrija/ Ministry of Economics/Flickr

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone šonedēļ Čerņihivā, Ukrainā, ar apgabala un pašvaldību vadību pārrunājusi primārās atbalsta vajadzības apgabala atjaunošanai  un apmeklējusi potenciālās atjaunojamās teritorijas.

“Ukrainas puse kā prioritāros rekonstrukcijas virzienus norāda kritiskās un sociālās infrastruktūras, kas ir  bērnudārzu, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu, kā arī mājokļu atjaunošanu. Tas veicinās iedzīvotāju atgriešanos apgabalā. Taču tikpat svarīgi steidzamāko atjaunošanas pasākumu sarakstā iekļaut arī atbalstu uzņēmējdarbībai un darba devējiem, enerģētikas nozares stiprināšanai un loģistikas nozares noturībai,” norāda ekonomikas ministre.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai un sociālajai infrastruktūrai. Kopš Čerņihivas apgabala okupācijas beigām apgabalā ir atgriezušies aptuveni 80% iedzīvotāju un turpina strādāt ap 90% uzņēmumu.

Vizītes laikā ministre tikās ar Čerņihivas apgabala valsts pārvaldes priekšsēdētāju Vjačeslavu Čausu, Ņižinas pilsētas mēru Oleksandru Kobolu, Čerņihivas pilsētas domes mēra pienākumu izpildītāju Oleksandru Lomako un citām pašvaldības amatpersonām, kas norādīja, ka ir atsācies Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas process un pašvaldība aktīvi strādā, lai dzīve apgabalā atgrieztos pirmskara apstākļos, cik tas šobrīd ir iespējams.

Tikšanās laikā Indriksone apliecināja Latvijas apņemšanos turpināt sniegt atbalstu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas darbos, kā arī uzsvēra, ka Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā skar Latvijas un citu valstu sabiebrības intereses, tādējādi ir jāturpina sniegt visa veida atbalstu līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai Krievijas agresīvajā karā, kā arī Ukrainas neatkarības, teritoriālās integritātes un ekonomikas atjaunošanai.

Čerņihivas apgabala valsts pārvaldes priekšsēdētājs Čauss tikšanās laikā uzskaitīja konkrētus objektus, kuriem šobrīd ir nepieciešams atbalsts to atjaunošanā. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas negaida kara beigas, bet jau kopš pirmajām dienām sniedz reālu atbalstu – ne vien militāro un humanitāro, bet arī reālu atbalstu Čerņihivas apgabala pilsētu infrastruktūras, publisko ēku, dzīvojamā fonda un uzņēmumu atjaunošanā.

Tikšanās laikā ekonomikas ministre Čerņihivas apgabalam dāvināja Latvijas spēka simbolu ozolu un 200 Latvijā audzētus priežu stādus, tādā veidā simboliski apliecinot Latvijas apņēmību un iesaisti apgabala atjaunošanā un ilgstspējas veicināšanā. Kopā ar administrācijas vadību ozols un daļa priežu stādu tika iestādīti Ukrainas Mikrobioloģijas Institūta parkā, izveidojot Latvijas – Ukrainas Draudzības aleju. Pārējie priežu stādi tika nodoti Ņižinas un Čerņihivas pilsētām.

Ozolu un priežu stādus, ko ekonomikas ministre vizītes laikā dāvina visām Ukrainas amatpersonām, kā speciālu sūtījumu sagatavoja AS “Latvijas valsts meži”, kas jau ilgstoši sadarbojas ar Ukrainu un 2021.gada decembrī parakstīja sadarbības memorandu ar Ukrainas valsts mežu aģentūru, lai dalītos pieredzē par kokaudzētavu darbību, tai skaitā ietvarstādu audzēšanu.

 Lasiet arī: «Dzīve rit un Dievs smaida» – Egliens kliedē spekulācijas par savu veselību un saziedoto naudu

Kā zināms, šā gada valsts budžetā Latvija ir paredzējusi piecu miljonu eiro finansējumu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai. Ekonomikas ministrija piešķirto finansējuma daļu plāno izmantot atjaunošanas projektu īstenošanā Čerņihivas apgabalā, dodot iespēju to īstenošanā iesaistīties Latvijas uzņēmējiem. Latvija jau ir sniegusi atbalstu Čerņihivas apgabalam, iesaistoties enerģētikas sektora, dzīvojamo māju un uzņēmumu atjaunošanā.