Foto: Pixabay/MarieXMartin

Pēdējo piecu mēnešu laikā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē reģistrēti 360 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot vairākus desmitus tūkstošus eiro no iedzīvotājiem. Kopumā 58 gadījumos krāpnieki uzdevušies par policijas darbiniekiem, 22 gadījumos pieprasīts instalēt “Anydesk” programmatūru, 20 gadījumos uzdevušies par banku darbiniekiem, tāpat atsevišķos gadījumos uzdevušies par Iekšlietu ministrija darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, mobilo tīklu operatoriem, kā arī, sūtot viltus īsziņas no tiesas un Latvijas pasta.

Vislielāko zaudējumu piedzīvojis kāds vīrietis Bauskas novadā, pārskaitot krāpniekiem 19 tūkstošus eiro. Savukārt Dobeles novadā, krāpnieki, telefoniski sazinoties ar sirmgalvi, uzdevās par mobilā tīkla operatora un bankas pārstāvjiem un, iegūstot sievietes uzticību, ieguva personas un bankas datus, pēc kā sieviete konstatēja, ka no viņas bankas konta ir veikti vairāki maksājumi uz dažādiem ārzemju kontiem, kopumā radot aptuveni 15 tūkstošus eiro lielus materiālos zaudējumus, informē Valsts policija.

Jelgavā, kāda sirmgalve saņēmusi zvanu, kurā krāpnieki paskaidroja, ka uz viņas vārda ir atvērts kriptovalūtas konts, kur ir izveidojies parāds. Lai dzēstu parādu un slēgtu kontu, sirmgalve noslēdza aizdevuma līgumu par summu 15 tūkstoši eiro, kas tika pārskaitīti uz viņas bankas kontu. Tāpat pēc krāpnieku norādēm viņa veica šo finanšu līdzekļu pārskaitījumus uz dažādiem bankas kontiem.

Tukuma novadā krāpnieki, apvārdojot sirmgalvi, ieguva 3500 eiro caur bankas pārskaitījumu, savukārt gandrīz astoņus tūkstošus eiro sirmgalvis nodevis skaidrā naudā nepazīstamai personai. Kopumā no cietušā izkrāpti aptuveni 11 500 eiro.

Krāpnieks, uzdodoties par personīgo konsultantu kriptovalūtas jautājumos, lika Jelgavas iedzīvotājam savā viedierīcē uzinstalēt aplikāciju “Anydesk” pieprasīja apstiprināt autorizācijas kodus, pēc kā cietušais konstatēja, ka no viņa bankas konta izkrāpti pieci tūkstoši eiro. Visos gadījumos par notikušo Valsts policijā uzsākti kriminālprocesi.

Savukārt pagājušā gada decembra beigās kāda Dobeles novada iedzīvotāja kļuvusi par krāpšanas upuri. Izmeklēšanā noskaidrots, ka krāpnieki, uzdodoties par policijas un bankas darbiniekiem, sazinājušies ar sievieti un, iegūstot personas uzticību, ieguva personas datus un bankas datus, kā rezultātā veica kredīta aizņēmumus no dažādām kredītiestādēm par kopējo summu 8 900 eiro, pēc kā, iegūstot personas uzticību panāca to, ka sieviete nodod aptuveni sešus tūkstošus eiro skaidrā naudā nepazīstamai personai. Valsts policijas amatpersonas, veicot apjomīgu darbu un izmeklēšanu šajā kriminālprocesā, šā gada aprīlī aizturēja iespējamo vainīgo personu.

Tāpat populāra kvikšķerēšana, kas ir krāpniecība ar QR kodu palīdzību. Krāpnieki uzdodas par Valsts ieņēmumu dienestu un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu, kur iedzīvotājam ir jānoskenē e-pastā atsūtītais QR kods, pēc kā, nonākot viltus mājaslapā un ievadot savus bankas datus, un apstiprinot SMART-ID kodus, no iedzīvotājiem tiek izkrāpti naudas līdzekļi. Valsts policijā līdz jūnija vidum vērsušies 11 iedzīvotāji no visas Latvijas, no kuriem šādā veidā izkrāpta nauda – kopumā aptuveni 6 500 eiro.

Valsts policija aicina neievadīt apšaubāmās vietnēs savus internetbankas un personas datus, kā arī neapstiprināt maksājumus, ja neesat pārliecināti par tiem un nekādā gadījumā nenodot savus bankas datus trešajām personām!

Gadījumā, ja no konta ir izkrāpta nauda vai veikti pārskaitījumi no svešiem kontiem, par to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo savai bankai un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai jāsūta iesniegums elektroniski.

Lasiet arī: VIDEO | Mārtiņš Egliens atklāj, kādus darbus nespētu darīt