Evika Siliņa. Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja/Flickr

Viena pēc otras dažādu nozaru organizācijas pauž neizpratni un kategorisku protestu pret izvirzītajiem ministru kandidātiem jaunajā valdībā. Tā, piemēram, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ceļ trauksmi par “Jaunās Vienotības” plāniem pārņemt savā pārziņā veselības aprūpes nozari, bet vides organizācijas kategoriski iebilst pret Kasparu Melni klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatā. Kā zināms, iepriekš arī kultūras nozares darbinieki pauda šoku par Gunāra Kūtra iespējamo nonākšanu kultūras ministra krēslā.

LVSADA ceļ trauksmi par “Jaunās Vienotības” plāniem pārņemt savā pārziņā veselības aprūpes nozari. Tas varētu liecināt par topošās valdības vadītājas Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) nodomu turpināt veselības aprūpes valsts sektora badināšanas politiku. Līdzīgu scenāriju Latvija piedzīvoja 2011. gadā. Toreiz Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks un veselības ministre Ingrīda Circene (visi no “Vienotības”) sarūpēja veselības aprūpes nozarei jūtamu finansējuma samazinājumu. Konkrēti, 2011. gadā veselības nozares valsts budžeta finansējums bija 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013. gadā – vairs tikai 3,2% no IKP. Tas izraisīja plašus sabiedrības protestus un veselības ministres Circenes demisiju, atgādina LVSADA.

“Aizdomas par līdzīgiem nolūkiem pastiprina atklātībā nākušais valdības deklarācijas projekts, kurā veselības nozarei atvēlēti vien 12% no valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem. LVSADA jau iepriekš paudusi, ka tas neatbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem par minimālo valsts finansējuma līmeni veselības aprūpei. Atbilstoši PVO ieteikumiem, valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības  izdevumiem. Vispārējās valdības budžetu 2023. gadam veido konsolidētā budžeta (14 673,7 milj. eiro) un speciālā budžeta (4 083,3 milj. eiro) summa – 18 757 milj. eiro. Tātad arī pēc papildus 140 milj. eiro piešķīruma (pagaidām apstiprināti tikai 98 milj.) Latvijas veselības nozares budžets (apm. 1 805 milj.) šogad sasniegtu tikai 9,6% no vispārējās valdības izdevumiem, skaidro nozares pārstāvji.

“Līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimālajam līmenim Latvijā joprojām pietrūkst 2,4% no vispārējās valdības izdevumiem jeb aptuveni 450 milj. eiro. Tieši tas ir galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu privātajiem maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Kā norāda PVO eksperti, visefektīvāk šādu tendenci var mazināt, palielinot nozares valsts finansējuma proporciju no iekšzemes kopprodukta,” norāda LVSADA.

Arī Latvijas vides un dabas aizsardzības, kā arī dabas ekspertu organizācijas pauž neizpratni un bažas par Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvja Kaspara Meļņa virzīšanu Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatam.

“Meļņa iepriekšējā pieredze un publiski paustais viedoklis demonstrē izpratnes un zināšanu trūkumu par klimata, vides un dabas aizsardzības politiku, kandidāts arī klaji iestājies pret nozīmīgiem Zaļā kursa virzieniem, piemēram, dabas atjaunošanas regulu, kā arī iepriekš vispār bijis pret Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi,” norāda organizācijas un atklātā vēstulē aicina Ministru prezidenta kandidāti Eviku Siliņu pārskatīt šo ministra kandidatūru, kā arī kopumā iebilst piedāvājumam ZZS vadīt Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju (KEVAM).

Kā norāda organizācijas – no trim koalīcijas partneriem ZZS ir viszemākā izpratne un kompetence par vides, klimata un dabas aizsardzības jautājumiem. Par to liecina Zaļā barometra vides un vides politikas ekspertu veiktais partiju vērtējums pirms 14. Saeimas vēlēšanām (Zaļais barometrs, Saeimas vēlēšanas 2022).

Tāpat organizācijas uzsver, ka Kaspara Meļņa kļūšana par vadītāju ministrijā, kuras tiešais uzdevums ir īstenot Zaļo kursu, tai skaitā ieviest Dabas atjaunošanas likumu, ir kliedzošs un nebijis precedents, kas apdraud Latvijas vides, dabas un klimata situāciju, tai skaitā Latvijas iedzīvotāju iespējas pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

Vides organizācijas arī aicina Siliņu nopietni apsvērt riskus, ko rada Zemkopības ministrijas un KEVAM nonākšana ZZS pakļautībā, ņemot vērā, ka šai partijai ir cieša saikne ar industriālās lauksaimniecības un mežsaimniecības lobiju. Ja atbildība gan par vidi, gan par lauksaimniecību koncentrējas šajā partijā, rodas liels risks, ka normatīvo aktu izstrādes un politikas veidošanas procesi kļūs izteikti nesabalansēti – vides un dabas aizsardzības prasības netiks pietiekami ņemtas vērā, un jau izstrādes gaitā visticamāk tiks mīkstinātas par labu industriju un biznesa mērķiem, apgrūtinot iespējas nonākt pie līdzsvarota rezultāta.

Kā izskanējis šobrīd, jaunajā valdībā amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra krēslā osēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa.

Tikmēr zemkopības ministra amatam ir izvirzīts Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bet labklājības ministra amatam – kādreizējo labklājības ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS).

Savukārt “Progresīvie” kultūras ministra amatam piedāvā Rīgas domes deputātes Agneses Loginas (P) kandidatūru, aizsardzības ministra portfeli varētu saņemt Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Andris Sprūds (P), bet par satiksmes ministru kļūtu “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.

Lasiet arī: Centrālā laboratorija turpmāk analīzes veiks tikai par maksu vai pēc izstāvēšanas kvotu rindā