Rīga, 2.marts, LETA. Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās prognozējama mazāka Latvijas balsotāju aktivitāte nekā iepriekšējās EP vēlēšanās pirms pieciem gadiem, aģentūrai LETA pauda aptaujātie politologi.

Latvijas Universitātes (LU) prorektors, politologs Jānis Ikstens prognozēja, ka sīvas cīņas starp Latvijas politisko partiju izvirzītajiem kandidātiem, visticamāk, nebūšot. Tas skaidrojams gan ar politisko kampaņu trūkumu, gan arī nepietiekamām aktivitātēm sociālajos medijos un plašsaziņas līdzekļos, kas varētu sekmēt balsošanas aktivitāti.

“Nekādas dižas kampaņas jau nenotiek, līdz ar to varam pieņemt, ka politiskās partijas cer, ka šie kandidāti “izvilks” kampaņu,” pauda Ikstens, pieļaujot, ka politisko partiju kampaņas būs ar salīdzinoši mazu finansējumu. Līdz ar to arī vēlētāju aktivitāte varētu būt daudz mazāka.

Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra arī uzskata, ka Latvijas balsotāju aktivitāte šajās EP vēlēšanās varētu būt mazāka nekā pirms pieciem gadiem.

To apzinoties, izvirzot kandidātu EP vēlēšanām, partijām bijusi vēlme par katru cenu meklēt sabiedrībā zināmus cilvēkus, skaidroja Skudra. Ļoti kuplā skaitā atšķirībā no iepriekšējām EP vēlēšanām ir pārstāvēti politologi un citi sabiedrībā zināmi cilvēki, jo partijas cer tādējādi cerot piesaistīt vēlētājus, kas seko notikumiem ekonomikā un politikā.

Tāpat Skudra pauda pārliecību, ka stipri savā starpā konkurē tā dēvētās krieviskā elektorāta partijas – “Saskaņa” un “Latvijas Krievu savienība”. Starp tam esot sagaidāma “nikna cīņa” par vēlētāju. Vienlaikus “Saskaņa” mēģinājusi piesaistīt arī latviski runājošo vēlētāju, kā vienu no līderiem EP vēlēšanās izvirzot bijušo Rīgas vicemēru, pašreizējo galvaspilsētas domes deputātu Andri Ameriku (GKR).

Skudra uzskata, ka līdz šim Latvijas politiskās partijas, gatavojoties EP vēlēšanām, vairāk domājušas par vēlētāju pilsētnieku, bet mazākā mēra par iedzīvotājiem laukos, lai gan Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir relatīvi daudz vēlētāju laukos, ciematos un mazpilsētās, piebilda politologs.

Skudra teica, ka aktuāli ir arī tas, kādu lomu diskusijās saistībā ar EP vēlēšanām uzņemsies Eiropas Savienības (ES) institūciju vadītāji. Šoreiz EP vēlēšanu kontekstā varētu mazāk runāt par sociāli ekonomiskiem jautājumiem, bet vairāk – par ES iekšējo stabilitāti un ārpolitikas problēmām, tostarp ES un Krievijas sankcijām, bēgļiem, kā arī eirozonas budžeta veidošanas un sadalīšanas principiem, uzskata politologs.

Kopumā, pēc Skudras teiktā, nav sagaidāma aktīva Latvijas politisko partiju kampaņa, līdz ar to vēlētāju aktivitāte vēlēšanās būšot maza.

EP vēlēšanas notiks maija izskaņā.