Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem domnīcas “Certus” ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu, turklāt nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks, atzina “Certus” vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka nākamā gada budžetu pieņemts salīdzināt ar iepriekšējā gada budžetu, taču jāvērtē būtu tas, kāds budžets varētu būt, ņemot vēra izaicinājumus, kuri bija jārisina valdībai, proti, fundamentālu apņemšanos palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

“Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paveica šo uzdevumu ejot to grūtāko ceļu, nepaaugstinot galvenos nodokļus. Nākamā gada budžetā ielikta ļoti ambicioza ieņēmumu prognoze – daudz augstāka nekā gaidāma IKP izaugsme, tas signalizē par nopietnu apņemšanos strādāt pie nodokļu iekasēšanas, par ko finanšu ministre ir praktiski uzņēmusies personīgu atbildību,” sacīja Dombrovskis.

“Certus” pozitīvi vērtē izmaiņas elektroenerģijas piegādes samaksas aprēķināšanas kārtībā. Tagad tā ir atkarīga no pieslēguma efektivitātes. “Šādas izmaiņas veicina patērētājus kritiskāk izvērtēt savu elektrības patēriņu un pieslēguma efektivitāti. Jau šogad ap 2500 uzņēmumiem ir atteikušies no liekajām pieslēguma jaudām,” uzsver “Certus” valdes loceklis, SIA “Sakret” komrecdirektors Juris Grīnvalds. Gada griezumā kopējā pieslēgumu jauda jau ir samazinājusies par 6%.

Pēc domnīcas ekspertu domām, laiks radīs, cik efektīvs izrādīsies jaunuzņēmumu likums. “Diezgan operatīvi Ekonomikas ministrija izstrādāja ļoti labvēlīgu nodokļu regulējumu, kas paredz, ka jaunuzņēmumiem darbaspēka nodokli praktiski nav jāmaksā. Bet, visticamāk saņēmēju loks būs diezgan šaurs,” sacīja Dombrovskis. Tāpat laiks radīs, vai izdosies piesaistīt ārvalstu uzņēmumus, ar šo domājot plašāk par Lietuvu un Igauniju, un radīt produktus kuri spēs piesaistīt investīcijas.

“Certus” arī novērtē Latvijas iestāšanos OECD. “Diez vai dalības fakts pats par sevi paaugstinās valsts kredītreitingu, samazinot aizņemšanas procentu likmes, taču nenoliedzami, valsts reputācija uzlabosies,” sacīja “Certus” valdes loceklis, Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers. Savukārt argumenti par to, ka tagad būs pieejama OECD dati un pētījumu, neiztur kritiku, jo visi OECD pētījumi ir pieejami arī tām valstīm, kuras nav OECD dalībnieces. Šī arī bija Latvijas pēdējā iestāšanās kādā lielajā starptautiskajā klubiņā, jo vairs nav kur iestāties.

“Certus” eksperti nosaukuši arī vairākus šā gada negatīvus notikumus. Viens no tiem ir kavēšanās ar Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju programmu ieviešanu. Šajā plānošanas periodā ES fondu investīciju programmu ieviešana ir pamatīgi iekavējusies. Tas ne tikai atstāja negatīvu iespaidu uz pašām nozarēm, bet arī parādīja cik esam vērti kā valsts IKP izaugsmes ziņā, bez ES fondiem vien 1-2% pieaugums.

Nav progresa arī maksātnespējas procesa sakārtošanā. Problēmas būtība ir iespēja kredītņēmējiem pievilt savus kreditorus ar maksātnespējas procesa palīdzību. Tas nav tikai biznesa vides un kredītu pieejamības jautājums. Uz šo jau vairākus gadus kā uz galveno problēmu norāda Ārvalstu investoru padome. Līdz ar to tas ir gan valsts reputācijas jautājums, gan arī liecina par valsts spēju un vēlmi piesaistīt jaunus investorus.

“Certus” negatīvi vērtē arī neskaidrības ar nodokļiem gada nogalē. Pēdējā brīža budžeta grozījumi, mainot mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmes neliecina par prognozējamu valsts nodokļu politiku. Vienlaicīgi, ja šādi grozījumi netaptu, tad kā negatīvo lēmumu mēs norādītu MUN režīma izjaukšanu bez alternatīva piedāvājuma biznesa uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem reģionos. Labot konstatētas kļūdas vajag, tomēr būtu labi tās gan pamanīt, gan labot savlaicīgi.

Tāpat eksperti negatīvi vērtē obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformu. “Diemžēl, pieredze liecina, ka, atliekot kādu jautājumu uz gadu, ir liela varbūtība, ka tas tiks atlikts vēlreiz. Bet šo risinājumu ļoti gaida energoietilpīgie lielie ražojošie uzņēmumi, piemēram AS “Valmieras stikla šķiedra” un SIA “Cemex”. Elektroenerģijas izmaksu starpība ražotājiem Latvijā un, piemēram, Vācijā, Baltkrievijā, Ķīnā, ir iespaidīga, tāpēc, nerisinot OIK problēmu, mēs Latvija var sagaidīt arvien jaunu ražotņu pārcelšanu uz citām valstīm ar labvēlīgāku politiku enerģētikā,” norāda “Certus” eksperti.