Publicitātes foto

Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 kilometra garumā jeb 82% apmērā no aptuveni 112 kilometru apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis.

Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga, informē Iekšlietu ministrija.

“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu – 16,7 km garumā – noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Savukārt robežas infrastruktūras izbūves pēdējā jeb IV darbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā pie Riču ezera – aptuveni 5 km garumā – noris izstrādātās tehniskās specifikācijas saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām.

Žoga izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet kopumā Latvijas austrumu robežas infrastruktūru (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) plānots pilnībā izbūvēt 2025.gadā, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra.

Lai turpinātu valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas, VNĪ ir izsludinājusi divas cenu aptaujas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrādei un izbūvei. Patlaban turpinās pretendentu izvērtēšanas process žoga izbūvei prioritārajā posmā (57 km) Krivandas un Aizgāršas robežapsardzības nodaļu posmos. Līdz 26.septembrim tika iesniegti četri piedāvājumi. Ir veikta to izvērtēšana un tuvākajā laikā plānots pieņemt lēmumu. Vēl turpinās piedāvājumu iesniegšana cenu aptaujā būvuzņēmumiem žoga izbūvei vairākos posmos 124 km garumā.

Uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē vēl aptuveni 180 km žoga un ap 53 km robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.

Ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, saņemts dzīvnieku pārvietošanās taku pētījums robežjoslas tuvumā. Tas ļaus projektēt dzīvniekiem draudzīgus risinājumus, ja tie būs nepieciešami.

Lasiet arī: Saslimis Putina dubultnieks  – izplata arvien jaunas baumas par Krievijā notiekošo

Ņemot vērā, ka bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra, lai paātrinātu robežas aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, Saeima ceturtdien, 2.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Iekšlietu ministrijas virzītos grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi nodrošina VNĪ, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Austrumu robežas tehnoloģiskā infrastruktūra ietver elektronisko sakaru tīklu, elektroapgādes ārējo inženiertīklu, klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, kā arī datu pārraides un apstrādes infrastruktūras un dažādu sensoru uzstādīšanu.

Jau iepriekš ziņots, ka tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas ir paredzēts uzsākt ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šim nolūkam organizēta cenu aptauja, par kuras rezultātu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs informēja piektdienas uzraudzības komitejas sēdē. Tuvākajā laikā ir plānots noslēgt līgumu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanai uz valsts ārējās sauszemes robežas prioritāri noteiktajā posmā.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!