Foto: Saeima/Flickr

Lai ieviestu Klimata un enerģētikas ministriju un ministra amatu, Saeima ceturtdien, 1.decembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likumprojekta anotācijā.

Ministriju veidos, pārceļot uz jaunveidojamo ministriju no Ekonomikas ministrijas struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, valdības struktūrai ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā nozares ministra portfelis un atsevišķas ministrijas izveidošana tiek vērtēta pēc tā, cik būtiski pieaug konkrētās politikas nozares prioritātes. Ar grozījumiem par vienu no šādām jomām paredzēts noteikt klimatu un enerģētiku.

Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu šo politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz šim politiskā atbildība par klimatu bija noteikta ministram, kas atbild arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību, uzsver likumprojekta autori.

Tāpat likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka sekmīga enerģētikas politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un tam sekojošo enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanu. Nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem. Līdz šim par enerģētikas politiku atbildēja ekonomikas ministrs.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Tāpat Saeima ceturtdien, 1.decembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ar kuriem ieviests ministra biedra amats.

Ar likuma grozījumiem plānots veicināt valdības darba efektivitāti konkrētu politikas jomu pārvaldībā. Ministra biedram būs jāpārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst Ministru kabineta locekļa kompetencē. Ministra biedrs valdības sēdēs piedalīsies ar padomdevēja tiesībām.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, valdības struktūrai modernā Eiropas parlamentārā demokrātijā ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Tāpat uzsvērts, ka valsts pārvaldes principi prasa valsts pārvaldības institucionālās sistēmas pilnveidošanu un modernizāciju.

Ministra biedrs noteiktās kompetences ietvaros savu pienākumu izpildīšanai, saskaņojot ar attiecīgo valdības locekli, varēs dot rīkojumus valsts sekretāram vai citām valsts pārvaldes amatpersonām, dot rīkojumu valdības locekļa pakļautībā esošās iestādes vadītājam, kā arī pildīt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Ministra biedru iecels amatā uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvaru termiņu, informē Saeimas Preses dienests.

Lasiet arī: Analītiķi: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu Ukrainai

Ministru kabinets līdz nākamā gada 1.oktobrim izstrādās un iesniegs Saeimai grozījumus citos likumos, kas nepieciešami ministra biedra darbības nodrošināšanai. Līdz tam ministra biedru amatā iecels un atbrīvos no amata Ministru prezidents pēc attiecīgā valdības locekļa priekšlikuma.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.