Tuvākajos gados ir sagaidāma jaunas “vienotās Eiropas arhitektūras” tapšana, un Latvijai būtu smagi jāstrādā, lai šo procesu laikā iekļūtu Eiropas Savienības (ES) kodolā, šādu viedokli LTV “Rīta panorāmā” pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

Savukārt cits EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) telekanālā LNT pauda viedokli, ka Latvijas iekļūšana jaunajā ES kodolā ir maziespējama, jo mūsu valsts vienkārši nespēs par to samaksāt.

Kalniete ir pārliecināta, ka vairāku ātrumu Eiropa nu jau ir neizbēgama, un būs smagas cīņas, kā iekļūt tās kodolā. Latvijas politiķiem ir jāapzinās, ka nākamie gadi būs ne mazāk svarīgi kā tie, kad gājām uz iestāšanos ES, piebilda politiķe.

Mums ir jābūt ES kodolā, ir pārliecināta Kalniete, pēc kuras domām ES kodols veidosies ap vairākiem poliem, viens no kuriem būs eiro, kur Latvija jau ir. Citi “sadarbības poli” būšot sadarbība drošības jomā un aizsardzībā.

Pēc Kalnietes vārdiem, pārmaiņas Eiropā līdzi nesīs arī vairākus nepatīkamus lēmumus, ar kuriem Latvijai nāksies samierināties. Piemēram, viss liecinot par to, ka samazināsies fondu nauda, līdz ar to saruks atbalsts lauksaimniekiem un arī kohēzijas fondi. Precīzus samazinājuma apmērus Kalniete neņēmās prognozēt, jo tos nezinot.

Tāpat esot sagaidāmi lēmumi par nodokļu harmonizāciju, kas Latvijai “būs rūgti”, jo pašlaik mēs zemus nodokļus izmantojam kā savu priekšrocību ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai. Tāpat varētu būt gaidāma sociālās politikas izlīdzināšana. Kalniete gan uzsvēra, ka visi šie Eiropas mērogā būs ļoti sarežģīti procesi, tās būs smagas sarunas, līdz ar to lēmumus ieviesīs lēnām un pakāpeniski daudzu gadu laikā.

Kalniete faktiski atzina, ka Latvijai šajos pārmaiņu procesos būšot maza teikšana, jo lēmumus noteiks lielās valstis, kas ir lielākās maksātājas ES budžetā. Tomēr politiķe ir pārliecināta, ka ģeopolitiskie procesi pasaulē liecina, ka vieni paši par sevi mēs nedrīkstam palikt.

Kopumā politiķei esot sajūta, ka ES nesabruks, jo pēc “Brexit” un norisēm kaimiņos Eiropas līderi esot sapratuši, ka savienība ir jānostiprina, jo Eiropas valstis vienas pašas par sevi ir pārāk nelielas, lai spētu pasaulē spēcīgi pārstāvēt savas intereses.

Pretējās domās ir EP deputāts Zīle, kurš uzsvēra, ka vairāku ātrumu Eiropa nav Latvijas interesēs, tāpēc viņš cer, ka Latvijas premjers un ārlietu ministrs meklēs sabiedrotos, lai šos procesus nobremzētu. Varbūt labāk Eiropas nākotnei izvēlēties scenāriju – darīt kopā mazāk, bet labāk, piebilda Zīle.

Runājot par eirozonu kā vienu no nākamā Eiropas kodola polu, Zīle uzsvēra, ka problēma ir tā, ka Latvijas Baltijas jūras reģiona kaimiņi – Dānija, Zviedrija, Polija – nav un nebūs eirozonā, līdz ar to neveidosies sadarbība.

Savukārt ES fondu jautājumā Latvija noteikti nedrīkstot samierināties ar to iespējamu samazinājumu, jo mūsu IKP līmenis noteikti atpaliek no pārējās Eiropas, tāpēc mums ir jāpieprasa tas, kas ierakstīts ES līgumos, ka fondi ir paredzēti attīstības līmeņa izlīdzināšanai. Priekšlaicīga padošanās un samierināšanas ir bīstama un nepareiza politika, piebilda Zīle.

Pēc Zīles domām, Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers kā nākamo ES kodolu saprot tikai sešas šīs savienības dibinātājvalstis, bet Latvija tur nevarēs ieiet, jo “mēs vienkārši nespējam samaksāt”. Viņš arī domā, ka līdzšinējā ES darbība ir parādījusi, ka daudzu ātrumu Eiropas pastāvēšana vienkārši nav iespējama, jo šaurā lokā pieņemtos lēmumus vienkārši neizdodas iedzīvināt.