Foto: Jeroen Akkermans/Flickr

Latviešu brīvprātīgajam karavīram Ukrainā, kurš pērn frontes tuvumā, sprāgstot kasešu bumbai, ieguva smagus kājas vēnu bojājumus, kā rezultātā zaudēja abas kājas, portālā Ziedot.lv diennakts laikā saziedoti 17 911 eiro. Tas ir teju divreiz vairāk par summu, kas tika lūgta (9 500 eiro).

“Uldis Volmārs ir latviešu brīvprātīgais karavīrs Ukrainā, kurš pērn frontes tuvumā, sprāgstot kasešu bumbai, ieguva smagus kājas vēnu bojājumus. Traumu rezultātā veselība pasliktinājusies, un Uldis tagad palicis bez abām kājām. Nepieciešams sabiedrības atbalsts, Uldim uzsākot jauno dzīvi – dzīvošanai pansionātā, specializētam sporta ratiņkrēslam un citām vajadzībām, kas atvieglotu turpmāko dzīvi,“ ar šādu lūgumu pie līdzcilvēkiem vērsusies “Latvijas Radio” žurnāliste Ukrainā Indra Sprance.

Ulda vajadzības: pansionāts (daļēji pašvaldības apmaksāts) – 400 eiro mēnesī, 4 800 eiro gadā; pretizgulējumu matracis – 200 eiro un specializēts sporta ratiņkrēsls – 4 500 eiro. Kopā gadā nepieciešamā summa ir 9 500 eiro.

Ziedot Uldim Volmāram iespējams šeit.

“Mēs bijām no krieviem 300 metru attālumā viens no otra. Mēs gājām atbrīvot ūdensstaciju, bet tur kaut kas… Es domāju, ka mūs kāds nodeva. Man tādas aizdomas ir, jo mūs sāka bombardēt. Tad mūs piecas stundas tajā līnijā bombardēja, mēs netikām ne iekšā, ne ārā. Piecas stundas mēs vienkārši sēdējām bedrēs,” intervijā “Latvijas Radio” atceras Uldis. “Uzsprāga tā kasešu bumba. Mēs apstādinājām asinis, un gaidījām, kamēr pierimsies [apšaude], un tad gājām projām.”

Kasešu bumbas šķembas bija saplosījušas kājas vēnu, bet ar kolēģu atbalstu varējis izkļūt no ierakumiem,  atsaucoties uz “Latvijas Radio”, vēsta lsm. “Man palīdzēja gruzīni… Viss bija labi,” pastāstīja Uldis.

Sākotnēji viņš pārvests uz vietējo kara hospitāli, bet tur asinsvadus neoperēja. Tāpēc vēlāk brīvprātīgais karavīrs nogādāts citā Ukrainas slimnīcā. “Iztaisīja pirmo operāciju Ukrainā. Teica, ka ir neveiksmīga, ja taisīs otru, tad būs jāamputē kāja. Es nepiekritu, un tad es devos uz Latviju. Te man izglāba to kāju, bet tā kāja bija tāda, ka ar to varēja staigāt, bet [tomēr] tā nefunkcionēja, un ar laiku tajā iemetās gangrēna,” intervijā “Latvijas Radio” atklāj Uldis. No kājas nācās šķirties. “Nogrieza vienu kāju, tad pagāja pusotrs mēnesis un otrā arī parādījās gangrēna. Tad nogrieza arī otru. Tāds īsumā stāsts.”

Došanos karot uz Ukrainu Uldis nenožēlo: “Pirmais jau – ir jātiek pāri sev. Es cenšos visu laiku tikt pāri sev… Domas varbūt tādas – kam tas bija vajadzīgs. Bet es domāju, ka tas bija vajadzīgs, jo, ja mēs katrs sēdēsim tikai mājās, tad nekas nenotiks, kādam tas ir jādara.”

Arī šobrīd, ārstējoties slimnīcā, Uldis seko līdzi Ukrainā notiekošajam. Viņš joprojām tic ukraiņu uzvarai un arī pats gribētu atgriezties Ukrainā. Ne tikai atpakaļ pie dzīvesbiedres – ukrainietes, ar kuru iepazinies pērn kara apstākļos, bet gribētu turpināt darboties sporta jomā. “Es esmu treneris. Ja es varēšu kaut ko trenēt, kaut ko darīt, trenēt bērnus, palīdzēt adaptēties atkal jaunā vidē, kāpēc ne? Tas ir izaicinājums. Es esmu gatavs tam izaicinājumam. Tikai tagad pagaidām man jātiek pašam ar sevi galā,” teic Uldis.

Lasiet arī: VIDEO | «Paskatieties uz latviešiem!» – Lukašenko slavē Latvijas hokeja izlasi

Uldis ir pirmais “Latvijas Radio” zināmais latviešu brīvprātīgais karotājs Ukrainā, kurš guvis tik smagas traumas. Kopumā kopš vispārējā iebrukuma sākuma Ukrainas aizstāvjiem cīņā pret iebrucējiem pievienojušies nepilni 20 cilvēki, taču šis skaitlis ir mainīgs un ne visi cīnās frontē, ziņo lsm.