Raimonds Pauls. Foto: Latvian Foreign Ministry/Flickr

Daudziem skatuves māksliniekiem ir problēmas ar dikciju, viņu teikto grūti saprast, uzskata komponists Raimonds Pauls. “Un te es runāju ne tikai par aktieriem, bet arī radio ētera cilvēkiem,” komponista teikto sarunu vakarā “Acīm redzamais teātris” Rakstniecības un mūzikas muzejā citē žurnāls “Privātā Dzīve”.

“Radio esmu nostrādājis pusi mūža un zinu, cik stingras agrāk bija prasības, lai tur tiktu strādāt. Ne kurš katrs pedagogs tur tika. Tagad tur šļupst katrs, kam ienāk prātā. Radio vairs nekad nebūs tāds, kāds tas bija agrāk. Nav vairs tur tās radošās redakcijas, kas to uzturēja,” domā Pauls.

Runājot par aktieriem, komponists pauž uzskatu: “Slikti ir tad, kad aktieri sāk domāt, ka viņi ir dziedātāji. Tad viss aiziet šķērsām.” Viņš neslēpj, ka nebūt ne visiem Latvijas skatuves māksliniekiem ar dziedāšanu veicas tik labi, kā izskatās no malas. “Piemēram, Jakovs Rafalsons ir lielisks aktieris, esmu viņam bieži spēlējis pavadījumu, taču viņš ik pa brīdim ir antimuzikāls. Es viņam spēlēju, bet viņš pēkšņi apstājas un publikai paziņo: “Jūs man ne to nospēlējāt…’ Neko pateikt nevaru, jo visa publika zviedz. Skatītāji droši vien arī noticēja, ka es viņam kaut ko ne to nospēlēju,” stāsta Pauls.

Dziedāšana izaicinošs pārbaudījums bija arī izcilajai aktrisei Elzai Radziņai. “Viņa nevarēja noturēt meldiņu, taču mēģināju spēlēt viņai līdzi. Radziņa tomēr bija ne tikai cienījama māksliniece, bet arī ļoti labs cilvēks,” teic Pauls.

Arī par jaunajiem režisoriem viņam ir viedoklis: “Jaunie režisori tagad tā pārcenšas, ka no attiecīgā darba nekas nepaliek pāri. Viņi par visu varu mēģina iepīt iekšā visādas modernas elektronikas, lai gan vienkārši vajag smuki nodziedāt dziesmas,” domā Pauls.

Maestro neslēpj, ka arī jaunie dzejnieki viņu neiepriecinot. “Vai vispār šodienas dzejnieki vairs raksta kaut ko labu? Man liekas, ka ne. Mēs joprojām glābjamies ar klasiķiem. Tiem, kas parādījās 60. un 70. gados – Vizmu Belševicu, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni. Es nezinu, varbūt tas man no vecuma tā liekas, bet viņu dzejoļus var lasīt un atlasīt,” komponistu citē izdevums.

Lasiet arī: Bērnībā piedzīvojusi mobingu, Džilindžera sieva Grencberga par to  stāsta otrajā romānā

Lasiet arī: Labi «iekonservēti» ķermeņi un to noslēpumi – ko slēpj pasaules purvi un ledāji

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 22. – 28. marts

Lasiet arī: VIDEO | Elitas Patmalnieces recepte: Skābeņu zupa ar Lieldienu olām

Lasiet arī: Neviens nepiesakās saimniekot Mežotnes pilī; izsludina atkārtotu nomas tiesību izsoli

Lasiet arī: Šefpavāra Raimonda Zommera padomi, kā Lieldienās kļūt par olu kauju līderi