Foto: Pexels

Igaunijas parlaments otrdien, 20.jūnijā, atbalstījis viendzimuma laulību legalizēšanu, paredzot, ka no 2024. gada 1. janvāra laulāties varēs divi pilngadīgi cilvēki neatkarīgi no viņu dzimuma. Līdz ar to Igaunija kļuvusi par pirmo valsti Austrumeiropā, kas legalizējusi viendzimuma laulības.

Par valdības rosināto grozījumu pieņemšanu Ģimenes likumā un citos ar to saistītajos likumos  nobalsoja 55 Rigikogu deputāti, pret – 34 deputāti, vēsta Postimees.

Ģimenes likuma un 85 citu likumu grozījumu paketē iekļauti arī kopdzīves likuma piemērošanas akti.

Papildus laulībām cilvēkiem nākotnē būs iespēja arī noslēgt vienošanos par kopdzīvi. Līgums garantē tiem, kuri reģistrējuši kopdzīvi, tiesības pieņemt vienam par otru lēmumus un nepieciešamības gadījumā saņemt pabalstus un kompensācijas. Pāriem, kuri noslēguši vienošanos par kopdzīvi, tiks nodrošināta iespēja noslēgt laulību vienkāršotā kārtībā.

Laulība un reģistrēta kopdzīve pāriem piešķir tiesības un pienākumus, kas neattiecas uz pāriem atklātās attiecībās. Tie galvenokārt saistīti ar pabalstu saņemšanu, īpašumu, mājokli un mantojumu. Piemēram, reģistrēta partnera vai laulātā nāves gadījumā tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad testamenta neesamības gadījumā palikušajam partnerim nebūs tiesību mantot, un visa manta automātiski nonāks mirušā radinieku rokās.

Tagad viena dzimuma pāri varēs adoptēt bērnus –laulātais varēs adoptēt sava laulātā bērnu ar bioloģiskā vecāka piekrišanu. Likums nosaka principu, ka bērnam nevar būt vairāk par diviem vecākiem. Saglabājas princips, ka tiesības un pienākumi attiecībā uz bērnu galvenokārt pieder viņa bioloģiskajiem vecākiem.

Likums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

“Ikvienam ir jābūt iespējai apprecēties ar cilvēku, kuru viņš mīl un ar kuru viņš vēlas saistīt savu dzīvi. Ar šo lēmumu mēs beidzot apliecinām savu piederību Ziemeļvalstīm un citām demokrātiskām pasaules valstīm, kurās šīs tiesības jau ir garantētas,” sacīja Ministru prezidente Kaja Kallasa. “Tas ir lēmums, kas nevienam neko neatņem, bet daudziem dod ko ļoti svarīgu. Tajā pašā laikā tas parāda, ka mūsu sabiedrības locekļi rūpējas un ciena viens otru. Es lepojos ar Igauniju.”

Lasiet arī: Krievija: Ukrainai karā palīdz «kaujas odi»

“Lai arī runa ir par tīri tehniskām izmaiņām juridiskajā jomā, nevar neatzīmēt šo lēmumu nozīmi. Ceru, ka ar laiku pat kritiķi pārliecināsies, ka no šiem soļiem esam uzvarējuši, nevis zaudējuši. Vienotas tiesības visiem ir kaut kas tik elementārs, ka diskusija par tām būtībā aizved mūs uz pirmajiem gadiem pēc neatkarības atjaunošanas. Priecājos, ka šodien beidzot ir izdarīta šī izvēle par labu gādīgai un progresīvai Igaunijai,” sacīja sociālās aizsardzības ministre Signe Rīsalo.