Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) ir nobažījusies, ka Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos. “Lai arī jau 2017.gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību un līdz šim tā īstenošanā ieguldīti 817,9 tūkstoši eiro, šobrīd projekta virzība ir neskaidra,” viedokli pauž komitejas pārstāvji.
“Ir skaidrs, ka Latvijai Paralimpiskais sporta centrs ir vajadzīgs. Tas ir kritiski svarīgi gan sporta pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti, viņu veselībai un integrācijai, gan profesionālā parasporta attīstībai. Jau kopš 2017.gada valsts līmenī ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi par šī sporta centra īstenošanu, tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un tam līdz šim atvēlēti arī budžeta līdzekļi. Tomēr šī projekta nākotne ir neskaidra, jo joprojām nav zināms, kas par šī projekta virzīšanu valsts līmenī atbild,” saka LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.
Tā kā Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekts ir saistīts gan ar sporta, gan labklājības nozari, līdz šim tā īstenošana pārmaiņus ir bijusi gan LR Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Labklājības ministrijas paspārnē.
Taču, neraugoties uz to, ka Ministru kabinets jau 2017.gadā atbalstīja šāda sporta centra projekta uzsākšanu, projekta īstenošanas gaita nav konsekventa, uzskatu pauž LKP. “Piemēram, 2018.gada budžetā Saeima Latvijas Paralimpiskā sporta centra būvniecībai piešķīra 1,2 miljonus eiro. Taču likums netika ievērots un šis finansējums līdz projekta īstenotājiem tā arī nenonāca, jo tika pārdalīts citiem mērķiem. Arī šī gada valsts budžetā līdz šim Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai finansējums nav ticis paredzēts.”
“Šis projekts liek domāt, ka patreizējā valsts pārvaldes sistēma nespēj efektīvi īstenot starpdisciplinārus projektus, kas pārsniedza vienas ministrijas pārziņā esošai jomai un iesniedzas citas ministrijas kompetencē,” saka L. Apine.
Viņa uzsver, ka “LPK kā Paralimpiskā sporta centra projekta īstenotājs ir darījis visu nepieciešamo, lai šāds sporta centrs taptu. Taču, tā kā šis ir starpdisciplinārs projekts, kas attiecas gan uz labklājību, cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un veselību, gan sportu, mēs visu laiku saskaramies, ka valsts pusē notiek nemitīga projekta futbolēšana starp ministrijām. Tā rezultātā tas nevirzās uz priekšu, un visu laiku ir it kā jāsāk viss no sākuma”.
“Ja lēmums valsts līmenī par šāda sporta centra īstenošanu reiz ir pieņemts, tad no efektivitātes viedokļa ir ļoti svarīgi to arī secīgi un plānveidā īstenot, lai valsts nezaudētu jau līdz šim ieguldītos līdzekļus un gala rezultātā nenāktos pārmaksāt. Viens no risinājumiem ir šī projekta iekļaušana vismaz valsts trīs gadu budžeta plānā, kā arī Paralimpiskā sporta centra projektam noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Izvērtēt šāda statusa piešķiršanu Ministru kabinets atbildīgajām ministrijām uzdeva jau 2017.gadā,” saka L. Apine.
Uz strupceļu lēmumu pieņemšanas procesā norāda arī LR Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP): “Sporta apakškomisija jau savu atbalstu par finanšu līdzekļu piešķiršanu šī projekta īstenošanai ir paudusi. Arī Saeima, pieņemot valsts budžeta likumus, jau trīs reizes ir balsojusi un piekritusi. Bet mēs redzam, ka starp ministrijām notiek futbols, un sporta centra īstenošana uz priekšu netiek. Vienreiz pietiek muļķot sabiedrību. Valdībai ir skaidri jānosaka atbildīgā ministrija un jāpiešķir papildu finansējums šī projekta īstenošanai.”
LPK prezidente Daiga Dadzīte: “Ļoti ceram, ka tagad, kad valstī tiek domāts par infrastruktūras attīstīšanu un ekonomikas sildīšanu, pietiks politiskā griba un administratīvā spēja turpināt īstenot Paralimpiskā sporta centra projektu, par kuru līdz šim jau ir daudzkārt lemts un ieguldīti naudas līdzekļi. Pielāgotā sporta attīstība ir paredzēta valdības deklarācijā. Mēs nevaram atļauties gaidīt vēl daudzus gadus – sporta iespējas iedzīvotājiem ar invaliditāti Latvijā ir ļoti ierobežotas.
Šai sabiedrības daļai sports ir ne tikai pasaules mēroga sasniegumi, bet dzīvotspēja – spēja pašam pieņemt lēmumus, noteikt savu dzīvi, iesaistīties sabiedrībā, strādāt un daudziem bērniem pat spēt savām rociņām uzsmērēt sviestu uz maizes. Kamēr Latvijā nav pilnībā pielāgota un parasportam paredzēta vismaz viena sporta centra, mūsu topošie sportisti un jaunieši trenējas pilsētu parkos, kaimiņu zālājos, bērnu un pieaugušo organizācijas par iespēju izkustēties sporta telpās konkurē ar visām citām sabiedrības grupām un visiem Latvijā pieejamajiem sporta veidiem,” saka D. Dadzīte.
Jāmin, ka šī gada 11.augustā LPK ir atkārtoti vērsusies LR Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu apropriācijas kārtībā vēl šajā gadā piešķirt finansējumu 150 tūkstošu eiro apmērā lokālplānojuma izstrādei un tālākai projekta attīstībai.
Arī iedzīvotāji atbalsta būvēt Paralimpisko sporta centru
Latvijas Paralimpiskās komitejas sadarbībā ar “Norstat Latvija” pērnā gada nogalē veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 68% Latvijas iedzīvotāju atbalsta ieceri būvēt Paralimpisko sporta centru. 29% respondentu norādījuši, ka grūti pateikt. Bet 3% norādījuši, ka neatbalsta. Savukārt Bišumuižas apkaimē 94% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta ieceri būvēt Paralimpisko sporta centru, norādot gan to, ka cilvēkiem ar invaliditāti būtu piemērota vieta sportošanai, gan līdz ar šāda projekta īstenošanu sagaidot Bišumuižas apkaimes un infrastruktūras attīstību.
Aptauja rāda, ka 97% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir nepieciešams atbalstīt paralimpisko sportu – 74% pilnībā piekrīt šim uzskatam, 23% daļēji piekrīt. Savukārt tikai 3% šim uzskatam nepiekrīt.
Iedzīvotāju aptauja ir veikta 2019.gada decembrī, tiešsaistē. Tajā aptaujāti 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauju veica sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums “Norstat Latvija”. Latvijas Paralimpiskā komiteja pateicas “Norstat Latvija” par atbalstu šīs aptaujas norisei.
