Foto: Pixabay

Nereti attiecībās nezināšanas, nedrošības vai baiļu dēļ samierināmies ar partneru slikto attieksmi un izturēšanos, tomēr ir svarīgi saprast – emocionāli vardarbīga uzvedība nekad nedrīkst būt par normu attiecībās. Kas notiek tad, kad emocionālā vardarbība ir klātesoša pāra attiecībās ilgstoši? Tā būtiski ietekmē attiecības, arī tad, ja ienāk attiecībās klusi, nevienam neapzinoties. Kā saprast, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, un ko tālāk iesākt, stāsta Latvijas Universitātes lektore, Klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa.

Cilvēks var kļūt emocionāli vardarbīgs dažādu iemeslu dēļ, stāsta Lapsiņa, norādot, ka tie var būt dzīves laikā novērotie un apgūtie uzvedības modeļi, kas rodas no attiecībām ar vecākiem, ar skolas biedriem, ar mīļoto cilvēku. Nereti tie var būt treneri, skolotāji vai pat publiskas personas, kuru rīcība un izturēšanās tiek apbrīnota un uzlūkota kā dzīves paraugs, neizvērtējot vai šī uzvedība līdzcilvēkiem liek izjust pazemojumu, noniecinājumu, mazvērtību.

Dzīves laikā, īpaši agrīnā vecumā, piedzīvota epizodiska vai ilgstoša vardarbība var radīt psiholoģiskas traumas un izmainīt uztveri par attiecību veidošanu, sevi un citiem cilvēkiem.

Piemēram, neuzticēšanās citiem un nepārliecinātība par sevi var veicināt tieksmi kontrolēt otru cilvēku, lai justos drošāk.

Arī bērnu pāraprūpe vai pārlieku liela izdabāšana un pakļaušanās bērna vēlmēm, neveicina veselīgu robežu izpratnes veidošanos, un pieaugušā vecumā indivīds nepratīs ievērot un saskaņot savas un otra cilvēka vajadzības, nespēs rēķināties ar otru un visdrīzāk kļūs pieprasošs, valdonīgs, iespējams, pat vardarbīgs attiecībā pret otru, stāsta terapeite.

Tāpat Lapsiņa norāda, ka noteikti nevar izslēgt situatīvo apstākļu ietekmi uz cieņpilnas komunikācijas un attieksmes samazināšanos. Veselības pasliktināšanās, finansiālas vai sociālas grūtības, mentālas problēmas var radīt spriedzi un nepatīkamas emocijas ikdienā, līdz ar ko spēja mierīgāk sarunāties, uzklausīt otru, rūpēties par ģimenes kopējo labklājību varētu sagādāt piepūli vai pat nozīmīgas grūtības.

Tikpat lielu iespaidu uz personības attīstību, lai kļūtu par emocionālu varmāku, atstāj bērnībā piedzīvota vardarbība, nepārstrādāta psiholoģiska trauma, kā arī garīgās veselības traucējumi un bērnībā nerisināti uzvedības traucējumi.

Neatkarīgi no tā, vai emocionālā vardarbība attiecībās ir ienesta apzināti vai neapzināti, pāris šādas attiecības ilgstoši uzturēt nespēj. Pieaug aizvainojums un neapmierinātība, vairojas vilšanās un bezcerība, var rasties vēlme norobežoties vai pastiprināti kontrolēt situāciju un otru cilvēku.

Tas rada pastāvīgu spriedzi ģimenē, kas ir grūti izturama abiem partneriem.

Emocionālā vardarbība attiecībās var sākties pavisam neviļus, norāda Lapsiņa.

“Nepatika pret otra rīcību vai viedokli, dzēlīgas piezīmes noniecinājuma un aizskarošas kritikas veidā – tie ir emocionālās vardarbības indikatori. Jebkurās attiecībās var būt atšķirīgu viedokļu apmaiņa, diskusijas, domstarpības, kas brīdī, kad pazūd cieņpilna izturēšanās pret otru un kad tiek atņemta vai ierobežota otra brīvība paust viedokli vai rīkoties, kļūst par emocionālu vardarbību.”

Viņa ir emocionāla varmāka. Attiecībās emocionāla varmāka var būt gan vīrietis, gan sieviete, uzsver terapeite, piebilstot, ka statistiski šādi gadījumi gan ir mazāk, bet saskaņā ar 2021.gadā veikto Centrālās statistikas pārvaldes pētījumu par vardarbības izplatību Latvijā arī katrs piektais vīrietis ir saskāries ar vardarbību. Tipiskākie emocionālās vardarbības veidi, kādus izmanto sievietes, ir iebiedēšana, noraidījums, manipulēšana ar bērniem, emocionālā ietekmēšana, izolēšana, seksuālas tuvības liegšana, maldināšana (gaslighting) un robežu pārkāpšana. Piemēram, intimitāte un tuvība partnerattiecībās “ir jānopelna” ar vēlamu rīcību un attieksmi. Robežu pārkāpšana var izpausties kā partnera telefona, e-pasta vai sociālo mediju pārbaudīšana.

Viņš ir emocionāla varmāka. Ir vairāki tipiskākie emocionālās vardarbības veidi, kādus vīrieši attiecībās izmanto. Ekonomiskā ietekmēšana, pārākuma izmantošana, kontrole, izolēšana, robežu pārkāpšana, draudi, iebiedēšana, savas vainas mazināšana, arī maldināšana (gaslighting), noliegšana. Kā ekonomiskas ietekmēšanas piemēru var minēt situāciju, kad, uzsākot kopdzīvi, vīrietis izrāda lielu gādību un rūpes par ģimenes finansiālo stāvokli – atver sievai kontu, kura pārvaldītājs paliek pats, pierunā sievieti rūpēties un gādāt par ģimenes labklājību, solot pilnīgu materiālu nodrošinājumu. Ar laiku šīs rūpes pārvēršas kontrolē pār ģimenes izdevumiem, sieva nevar finansiāli rīkoties bez saskaņojuma ar vīru, neprot un nezina, kā un kur apmaksāt mājsaimniecības rēķinus, jo pie tiem nav bijusi pieeja. Ja sieva vēlas kaut ko iegādāties, tas nevar notikt bez saskaņošanas ar vīru.

Abi ir emocionālas varmākas. Var būt arī gadījumi, kad attiecībās abi ir emocionāli vardarbīgi viens pret otru. Partneri viens pret otru periodiski pauž pārmetumus, izsaka aizskarošas, sarkastiskas piezīmes, kritizē viens otru, dažkārt ilgstoši nesarunājas. Šādā attiecību modelī ir daudz spriedzes, apspiestu vai atklātu dusmu, kas rada neapmierinātību, konfliktus, var pasliktināt psihoemocionālo labsajūtu vai pat veicināt mentālas veselības traucējumus.

Tikpat dažādi, kā iemesli, kāpēc cilvēks kļūst par emocionālu varmāku, var būt arī attiecību modeļi un veidi, kā emocionālā vardarbība var izpausties. Augstāk minētie ir vien piemēri, lai palīdzētu aizdomāties par to, vai attiecībās ir līdzīgi izaicinājumi un problēmas. Vēl viens veids, kā censties pārliecināties, vai attiecībās kāds ir emocionālā varmāka, – saprast, vai uz kādu no zemāk esošajiem jautājumiem atbildēji apstiprinoši, norāda terapeite:

1. Vai partneris(-e) ir mutiski pazemojis tevi ģimenes priekšā bez iemesla?

2. Vai partneris(-e) tev neuzticas un kontrolē, ja esi ārpus mājas?

3. Vai partneris(-e) bez atļaujas ir ieskatījies tavās personīgajās mantās, tajā skaitā e-pastā, telefonā?

4. Vai partneris(-e) ir aizliedzis tikties ar draugiem?

5. Vai partneris(-e) bez iemesla ir pacēlis balsi?

6. Vai partneris(-e) ir centies iebiedēt ar žestiem?

7. Vai partneris(-e) ir slēpis savus ienākumus?

8. Vai partneris(-e) lēmumu pieņemšanas laikā ignorē tavu viedokli?

9. Vai partneris(-e) regulāri draud ar attiecību izbeigšanu?

10. Vai partneris(-e) kādreiz ir izsekojis, lai pārliecinātos, ka nemelo?

Ja atbildes lielākoties ir “jā”, tad Lapsiņa aicina lasītājus vērsties pēc palīdzības, jo emocionāli vardarbīgas attiecības pašas no sevis neuzlabosies. Ja attiecībās ir kāda no emocionālās vardarbības pazīmēm, neklusē, nekautrējies un neatliec palīdzības meklēšanu! Ja tevi māc šaubas – ir vai nav vardarbība, bet attiecības ar partneri ir saspringtas un tajās nejūties droši vai kopumā rodas sajūta, ka attiecībās jūties slikti, tas ir pamatots iemesls, lai vērstos pēc profesionālas palīdzības.

Kā norāda eksperte, Labklājības ministrijas mājaslapā, sadaļā “Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta”, apkopotā veidā atrodama informācija par emocionālo vardarbību, pieejamo valsts atbalstu tiem, kuri cieš vai ir cietuši no emocionālās vardarbības ģimenē, kā arī par pieejamo atbalstu vardarbības veicējiem, lai mainītu šādu uzvedību.