Foto: Pexels

Šā gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%. Šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās – par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11,0%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 13,7% un 11,1%.

Šā gada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 564 eiro, savukārt privātajā – par 18 eiro zemāka (1 546 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 517 eiro jeb par 13,1%.

Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 1,0%, no tā vispārējās valdības sektorā par 1,7%, bet privātajā sektorā pieaugums bija nedaudz straujāks – 1,8%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni valstī kopumā pieauga par 12,1% jeb 377,3 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 2,0 tūkst. jeb 0,3%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga enerģētikas nozarē – par 17,7%,  lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 16,7% (lielākais pieaugums mežsaimniecībā un mežistrādē), valsts pārvaldē – par 15,7%, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5% (lielākais pieaugums gaisa transporta nozarē), nekustamo īpašumu nozarē – par 14,1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 13,6%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 13,5%, kā arī izglītības nozarē – par 13,3%. Nekustamo īpašumu nozarē straujo pieaugumu ietekmēja ne tikai atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.

Šā gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību (2 627 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 512 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 026 eiro), enerģētikas (1 965 eiro), valsts pārvaldes (1 855 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 753 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 680 eiro) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (1 562 eiro).

Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 009 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada 3. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (13,4%), kā arī Latgalē (12,6%) un Kurzemē (12,2%).

Lasiet arī: Kariņa privātie lidojumi izmaksājuši 1,3 miljonus eiro – daudz vairāk, nekā sākotnēji izskanējis

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 715 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 102 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un  reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums bija vērojams Vidzemē (1,4 procentpunkti).

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023. gada 3. ceturksnī bija 10,45 eiro, un gada laikā tā pieauga par 14,9% (2022. gada 3. ceturksnī – 9,09 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,42 līdz 13,07 eiro jeb par 14,5%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 12,1% un nostrādāto stundu samazinājums par 2,1% gada laikā, Jāatzīmē, ka šī gada 3. ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā 2022. gada 3. ceturksnī.

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 1. – 7. decembris

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Lietuvā – par 12,2%, Latvijā – par 11,8%, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais – 10,4%.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!