Atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam ar ģimenes ārstu praksēm, valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsta prakse nav tiesīga sniegt kā maksas pakalpojumus, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Viņa norādīja, ka protesta sākumā tika saņemti vairāki zvani no iedzīvotājiem, kuri informēja par gadījumiem, kad valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ģimenes ārsta praksē protesta laikā piedāvā saņemt kā maksas pakalpojumu, savukārt pagājušās nedēļas nogalē un vakar tika saņemti vien daži zvani dienā.

Kā skaidroja Štālberga, ņemot vērā informāciju no iedzīvotājiem, NVD ir nosūtījis vairākiem ģimenes ārstiem vēstuli, atgādinot par nosacījumiem atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam ar ģimenes ārstu praksēm.

NVD atgādina, ka gadījumā, ja valsts apmaksātie pakalpojumi, piemēram, ārsta konsultācija, izziņas izsniegšana par bērna veselības stāvokli un citi, ģimenes ārsta praksē tiek sniegti par maksu, pacientam ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā (VI) ar iesniegumu un maksājumu apliecinošiem dokumentiem. VI izskatīs konkrēto gadījumu un izvērtēs, vai ārstniecības iestādei ir jāatgriež pacientam veiktā maksājuma summa.

Štālberga norādīja, ka, kaut arī ģimenes ārsti ir vairākkārt aptaujāti un aicināti sniegt informāciju par piedalīšanos streikā, lai NVD efektīvi plānotu un nodrošinātu iedzīvotājiem medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas arī protesta laikā, tomēr NVD jāsecina, ka dienestam rīcībā esošā informācija ir nepilnīga. Daļa aptaujāto ģimenes ārstu joprojām nav snieguši atbildi par dalību protesta akcijā, kā arī informāciju par protesta akcijas dalībniekiem atteikusies sniegt arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA).

Jau ziņots, ka ģimenes ārsti, kuri šomēnes sāka protesta akciju, šodien pāries uz citu protesta formu, ko paši dēvē par “modificētu” streiku – tiks pieņemti ne vairāk kā 20 pacienti dienā, turklāt netiks veikta pieaugušo profilakse, aģentūru LETA informēja LĢĀA.

Izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide vakar paziņoja, ka neparakstīs vienošanos un turpinās protestu, mainot tā formu.

Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Kučinski, lai rastu situācijas atrisinājumu. Taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus. Ja būs vairāk nekā 20 pacienti, tad viņiem būs jāpierakstās rindā, kas var ilgt pat vairāk nekā trīs nedēļas.

Tāpat ģimenes ārsti neveiks pieaugušo profilaksi. To ģimenes ārsti īstenos vien tad, ja pacienti to izvēlēsies darīt par maksu. Streika komiteja arī aicinās ārstus neparakstīt e-veselības līgumu un to nelietot.

LETA jau ziņoja, ka, turpinoties valdības sarunām par ģimenes ārstu prasībām primārās veselības aprūpes jomā, vakar LĢĀA tika nosūtīts valdības vienošanās gala piedāvājums, aicinot par to vienoties rītdien ar Ministru prezidentu un veselības ministri.

Veselības ministrijā skaidroja, ka vienošanās projekts paredz, ka Kučinskis un Čakša apņemtos nodrošināt proporcionālu ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu, paredzot no 2018.gada 1.janvāra ģimenes ārstiem maksājamās kapitācijas naudas atalgojuma daļas pieaugumu. Tāpat tiktu veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai kapitācijas naudas un ģimenes ārsta palīga/māsas atalgojuma aprēķinos par pamatu noteiktu virtuālo ģimenes ārstu prakses lielumu 1500 reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta praksē atbilstoši konceptuālā ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” definētajam.

Vienošanās projekts paredzētu, ka ģimenes ārstu kapitācijas naudas ietvaros, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, tiktu noteikta piemaksa 150 eiro mēnesī par atsevišķu kvalitātes kritēriju izpildi. Līdz 2018.gada 1.maijam ģimenes ārstiem tiktu dota iespēja uzlabot darba kvalitātes kritēriju rezultātu izpildi un maksāts novērtējuma maksājums pilnā apjomā. Kritēriju noteikšanai tiktu izveidota darba grupa.

Tāpat tika piedāvāts nepieciešamības gadījumā precizēt konceptuālajā ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” iekļauto primārās veselības aprūpes sadaļu, kā arī līdz 2017.gada 15.septembrim sagatavot detalizētu redzējumu primārās veselības aprūpes attīstībai, tajā skaitā nosakot prasības pašvaldību atbalstam to teritorijā esošo ģimenes ārstu praksēm.

Vienošanās paredzētu arī veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka līdz 2018.gada 1.janvārim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (E-veselības) lietošana ģimenes ārstiem ir brīvprātīga, kā arī nodrošināt, ka Nacionālais veselības dienests efektīvāk sadarbojas ar E-veselībā integrējamo lokālo programmatūru izstrādātājiem, kā arī atkārtoti apzina situāciju par interneta pieslēguma pieejamību ģimenes ārstu praksēs. Tāpat tiktu nodrošināts atbalsts E-veselības sistēmas lietošanai pirmspensijas un pensijas vecumā esošiem ģimenes ārstiem.

Vienošanās arī paredzētu līdz 2018.gada 1.janvārim aprēķināt ģimenes ārsta praksē apmaksājamo manipulāciju faktiskās izmaksas un uzsākt to ieviešanu un turpināt darbu pie normatīvajiem aktiem attiecībā uz pacienta pamattiesību un ģimenes ārsta konfidencialitātes pienākuma izpildīšanu.

Piekrītot iepriekšminētajam piedāvājumam, LĢĀA būtu jāapņemas aicināt ģimenes ārstus nodrošināt ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu izpildi, tostarp, ģimenes ārstu pieslēgšanos E-veselības sistēmai līdz 2017.gada 1.septembrim.