Neskatoties uz cerībām, viegla mūzika un jautri motīvi ne vienmēr ietekmē mūs pozitīvā veidā, secināja BBC Future.

Daudziem no mums labi pazīstama Džeimsa Brauna dziesma “I Got You” – to ir viegli atpazīt pēc jautrā sauciena Whooah pašā kompozīcijas sākumā, kas atkārtojas fanka ritma pavadījumā un seko aiz katras teksta rindkopas, un burtiski piepilda jūs ar laimes sajūtu.

Ar pārliecību var paziņot, ka šis leģendārais treks ir viens no pašiem pozitīvākajiem mūzikas vēsturē. Tas garantē sirds ritma paātrinājumu, liek taktī kustināt ar galvu un, iespējams, pat dejot.

Liekas, ka nav iespējams klausīties šo soula krusttēva kompozīciju un just kaut ko citu, izņemot neviltotu prieku.

Taču aiz viegli iegaumējamiem vārdiem un enerģiskas melodijas var slēpties kaut kas draudīgs: līdzīgas mūzikas klausīšanās var kļūt par dīvainu rīcību iemeslu.

“Praksē mūzika bieži vien tiek izmantota, lai manipulētu ar cilvēkiem,” skaidro Naomi Ziva, Izraēlas koledžas psiholoģe.

“Visbiežāk tas tiek darīts ne ar labākajiem nodomiem,” saka viņa. “Mūzika var padarīt cilvēkus ietekmējamākus vai agresīvākus, vai pat attīstīt rasu naida sajūtu.”

Tieši pie tādiem secinājumiem nonāk pēdējie zinātniskie pētījumi.

Agrāk uzskatīja, ka agresīvais Eminem reps un Merlina Mensona smagais metāls var stimulēt cilvēkus uz nežēlīgu rīcību veikšanu.

Tā, piemēram, drīzumā pēc masveida slepkavības “Kolumbainas” skolā Mensosnu apvainoja par to, ka slepkava ietekmējās tieši no viņa mūzikas, taču vēlāk šo faktu tomēr noraidīja.

Tajā pašā laikā psihologi no Kvīnslendas Universitātes  (Austrālija) apstiprina, ka līdzīga mūzika palīdz mums atbrīvoties no agresijas.

Ženevjēva Dingla un viņas kolēģi mērķtiecīgi centās saniknot cilvēkus, aptaujājot viņus par konfliktiem ar kolēģiem vai strīdu ar draugu, un vēlāk piedāvāja viņiem noklausīties hardcore metālu.

Tie, kuri klausījās šo mūziku, vēlāk jutās daudz labāk, nekā tie, kuri vienkārši sēdēja maliņā un klusumā.

“Tādā veidā smagās mūzikas klausīšanās var būt pilnībā pieņemams veids, kā atbrīvoties no dusmām,” secina Dingla.

Bet Naomi Zivas pētījumi norāda uz to, ka vislielākās briesmas slēpjas tieši vieglprātīgās melodijās.

2011. gadā, piemēram, viņa atklāja, ka mūzikai piemīt īpašība ietekmēt cilvēku morālos uzskatus.

Viņa lūdza brīvprātīgo grupai noklausīties izdomātu reklāmas sludinājumu par  mājaslapu, kur varēja pasūtīt viltotus dokumentus.

Puse no dalībniekiem, vērojot sludinājumu, fona mūzikā dzirdēja fragmentu no Mocarta “Mazās nakts mūzikas” laikā, kad otra puse tikai reklāmu, bez fona mūzikas.

Vēl vienu grupas daļu lūdza noklausīties citu sludinājumu, kas vēsta par to, kā var norakstīt kontroldarbu no mājaslapas. Un atkal – pusei reklāmā skanēja fona mūzika, šoreiz Džeimsa Brauna “I Feel You”, otrai – tikai teksts.

Abos gadījumos tie, kuri klausījās reklāmu mūzikas pavadījumā, labāk uztvēra piedāvājamās neētiskās preces priekšrocības, bet daži dalībnieki pat paziņoja, ka neredz tajā neko sliktu.

Mākslīgais bezjūtīgums

Vēl viena pētījuma ietvaros, kura atskaite ir publicēta zinātniskajā žurnālā Psychology of Music, zinātnieki nolēma iet vēl tālāk. Viņi lika dalībniekiem izpaust savu bezjūtību pret citu cilvēku.

Šoreiz Ziva un viņas kolēģi lūdza brīvprātīgiem izpildīt gramatikas testu, vienlaikus klausoties fona mūziku.

Viena grupa klausījās slaveno Džeimsa Brauna hitu, cita – spāņu deju hītu “Suavemente”, bet trešā – neklausījās neko.

Kamēr mūzika skanēja, zinātnieki vērsās pie dažiem dalībniekiem ar lūgumu piezvanīt studentei, kurai bija jāpiedalās eksperimentā, lai saņemtu nepieciešamās balles kursa pabeigšanai.

Viņiem vajadzēja paziņot meitenei, ka viņai atteikta dalības iespēja. Zinātnieks vienkārši teica: “Es nevēlos viņu redzēt.”

Dalībniekus no  citas grupas lūdza pateikt studentei, ka viņu nespēs nodrošināt ar mācību materiāliem, kas bija solīti iepriekš.

Lielākā daļa no tiem, kuri klausījās mūziku, atteicās to darīt, kas nav pārsteigums: kurš gan vēlētos pildīt cita netīros darbus, it īpaši, ja tas traucēs citam pabeigt mācību gadu.

Taču Ziva atklāja, ka pirmajā pētījumā 65% no tiem, kuri klausījās fona mūziku, piekrita piezvanīt un izpildīt lūgumu. Otrajā pētījumā tam piekrita jau 82% klausītāju.

“Šie rezultāti mani pārsteidza,” saka Ziva. “Viņiem lūdza izdarīt to, kas var sāpināt citu cilvēku, un viņiem nebija iebildumu.”

Kas tad notiek, kad mēs klausāmies ļoti pozitīvo Džeimsa Brauna treku?

Ziva uzskata, ka tajos brīžos, kad mēs jūtamies laimīgi, mūsu personīgās rakstura iezīmes mainās.

“Ir pētījumi, kas liecina, ka, atrodoties labā garastāvoklī, mēs biežāk piekrītam citu cilvēku viedoklim un ne tik kritiski uztveram informāciju. Bet tie, kuri atrodas nomāktā stāvoklī, viņiem ir lielāka nosliece uz analizēšanu, un viņus ir grūtāk pārliecināt par kaut ko savu,” saka Ziva.

“Ziemassvētku melodijas – ideāls priecīgas mūzikas piemērs, kas padara cilvēkus par piekāpīgākiem. Tirdzniecības centros ir speciālistu grupa, kas izvēlas kādu mūziku un kādas reklāmas translēt, lai radītu pareizo atmosfēru,” piebilda viņa.

Turklāt dažas mūzikas rakstura iezīmes var ietekmēt mūsu smadzeņu darbību. Tā, piemēram, ritmiskas skaņas var koordinēt veselas cilvēka grupas uzvedību.

Neirobioloģe Anetta Širmere skaidro, kāpēc bungām ir tik liela loma dažādu ceremoniju rituālos.

“Ritms apvieno visus grupas dalībniekus, uz kādu laiku sinhronizē viņu domas un darbības,” uzskata Širmere.

Līdz šim nav skaidrs, kā mūzika ietekmē cilvēka uzvedību reālajā dzīvē, nevis laboratorijas sienās, taču Ziva uzskata, ka ietekme ir ļoti spēcīga.

“Man liekas, ka reālajā dzīvē tā varētu sniegties līdz pat galējībai.”

Tas ir visai uztraucoši.

Kā piemēru Ziva sniedz futbola fanu interesi par vardarbību, atzīmējot, ka saukļi varētu būt viens no svarīgākajiem agresijas iemesliem.

“Mūzika spēj radīt vienotības sajūtu. Kad cilvēki dara kaut ko kopā, viņi biežāk piekrīt viens otram. Rezultātā mēs iegūstam tā saukto kolektīvo domāšanu, kas spēj atstumt otrajā plānā indivīda morālos uzskatus.”

Pēc Zivas domām, mūzika spēj ietekmēt arī balsošanas procesu: “Mūzika pastāvīgi tiek izmantota politikā, lai uzkurinātu interesi par konkrētu ideju un vienotību.”

Protams, ir skaidrs, ka mūzika ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas nemanāmi ietekmē mūsu uzvedību.

Taču nākamreiz, kad klausīsieties iecienītāko melodiju, aizdomājaties. Jo pārfrāzējot slaveno Džeimsa Brauna dziesmu, ja jums ir labi, tas nenozīmē, ka jūs nespējat sāpināt citus.