Foto: Pexels

Cenu līmeni dažādos veikalos nosaka to attīstības fāze (vēl investē vai investīcijas jau atgūtas), piedāvāto preču kvalitāte un servisa līmenis (apkalpošanas vide un preču atlase). Skaidrs, ka “Sky” vai “MC2” būtiski atšķirsies cenās no “Maximas” vai kooperācijām. Vienlaikus pārdomas raisa vienādu preču būtiskās cenu atšķirības dažādos veikalos, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Tā vietējā ražotāja prece, kas piegādāta veikalam par trīs eiro, “Lats” veikalā maksā četrus eiro, “TOP” veikalā piecus eiro, bet “Rimi” – 6,50 eiro. Iespējams, spriežot pēc Kaspara Amsila (“Dobeles Dzirnavnieks”) netiešiem mājieniem un Saeimas deputāta Aināra Šlesera izteikumiem Saeimas Tautsaimniecības komisijā – galvenais vaininieks ir “Rimi”, par kuru cilvēki aktīvi arī izsākas “Facebook”. Tomēr jāatceras, ka piecenojumus regulēt tirgus ekonomikā nevar un atliek divi varianti: pircējam izvēlēties citu veikalu vai piemērot virspeļņas nodokli (kaut lielākā daļa globālo tirgotāju peļņas daļa aiziet uz investīcijām), skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.

Pēc viņa teiktā, tirgotāju sašutumu izsaukuši zemkopības ministra paziņojumi par “ļaunajiem” tirgotājiem, attiecinot to uz visiem. “Lauku tirgotāja saka: ja lielajiem īpašnieki ir anonīmi, tad te katrs mani zina un sāk uzskatīt mani par krāpnieci un ļaužu apzadzēju. Tāpēc svarīgi, lai Konkurences padomes pētījums par piecenojumiem pārtikas aprites ķēdē tiktu izmantots saprātīgi, politiķiem izdarot pareizus secinājumus, kā ierobežot pārmērīgu piecenojumu veidošanos uz vietējo ražotāju precēm, vienlaikus, neizjaucot piecenojuma proporcijas starp preču grupām. Ja šobrīd, piemēram, miltu izstrādājumiem ir 45% piecenojums, bet pienam un maizei – līdz 25%, tad pieprasot samazinājumu miltu izstrādājumiem nāksies palielināt pārcenojumu pienam un maizei. Jāņem vērā, ka daudzos piemājas veikalos tabakas aprite sastāda 15% apgrozījumu, bet valsts regulētais piecenojums ir 5%. Savukārt, valdība neatļauj noteikt kaut vai ēdināšanas uzņēmumos servisa maksu par cigarešu pārdošanu,” skaidro Danusēvičs.

Latvijas Tirgotāju asociācija tikusies ar Konkurences padomi. Saruna bija par pēdējā laikā karsto un Zemkopības ministrijas uzkurināto diskusiju par piecenojumiem dažādām precēm un dažādos veikalu tīklos. Tirgotāju asociācija vienojās par pētījuma metodikas risinājumiem, kas atvieglos piecenojuma struktūras aprēķinu, it sevišķi mazajos uzņēmumos, tādējādi radot ietaupīt līdz pat 20 tūkstošiem eiro aprēķinu veikšanā.

Visās preču grupās Latvijā cenas ir par 10%-15% zemākas nekā vidēji ES. Izņēmums ir cenas pārtikas produktiem un bezalkoholiskiem dzērieniem, kur mūsu cenas diemžēl ir 5% virs ES vidējā līmeņa, tā iepriekš informējusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Asociācija regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Tas notiek, aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

“Šā gada otrais ceturksnis, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un pagājušā gada šādu pašu periodu uzrāda, ka ir noticis gan būtisks cenu kritums, gan to stabilizācija. Ja mēs paskatāmies attiecībā pret iepriekšējo ceturksni, tad 70% preču ir samazinājušās cenas, savukārt 40% preču ir samazinājušās cenas pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Kopumā šī tendence patērētājam ir pozitīva, jo inflācija ir piebremzējusies pārtikas preču grupā. Domāju, ka savs nopelns ir arī tirgotāju sarunām Zemkopības ministrijā, kā rezultātā ražotāji ir samazinājuši cenas un tirgotāji ir būtiski palielinājuši Latvijā ražoto preču īpatsvaru plauktos. Sadarbības rezultātā daudzām precēm ir samazinājušās cenas. Jāsaka godīgi un jāsaprot, ka šeit viss ir savstarpēji saistīts, kāda cena parādās veikala plauktā. Savu daļu nopelna tiešais ražotājs, savu daļu paņem pārstrādātājs, savu tirgotājs. Atgādinu, ka veikala uzcenojumā ietilpst darbinieku algas, komunālie maksājumi, elektrības rēķini un citas veikala uzturēšanas un preču pārdošanas izmaksas,” iepriekš komentējis LTA prezidents, ES padomnieks tirdzniecības jautājumos Henriks Danusēvičs.

“Tikko publiskots arī ES pētījums par cenām ES un draudzīgajās valstīs. Ja paskatāmies cenu līmeņus, tad mūsu kopējais cenu līmenis ir nedaudz dārgāks nekā Lietuvā un daudz lētāks nekā Igaunijā. Domāju, ka tas ir saistīts ar darba algām, jo mūsu nodokļi ir lielāki nekā Lietuvā. Būtiska ietekme arī kaimiņos esošam Polijas tirgum. Savukārt Igaunijā likumsakarība – jo vairāk cilvēki pelna, jo lielākas algas un tām līdzi aug cenas. Jāteic, ka visās preču grupās mūsu cenas ir par 10%-15% zemākas nekā vidēji ES. Izņēmums ir cenas pārtikas produktiem un bezalkoholiskiem dzērieniem, kur mūsu cenas diemžēl ir 5% virs ES vidējā līmeņa. Līdzīgi ir arī ar apģērbu un apavu cenām. Lietuvā cenas ir zemākas, savukārt, Igaunijā pat vēl augstākas par kādiem 5%, salīdzinot ar Eiropas vidējām cenām,” stāstījis Danusēvičs.

Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada jūniju kopumā vērojams cenu kritums visām precēm, izņemot sieru, kurš palicis dārgāks par 2,47 eiro. Minimāls cenu pieaugums novērojams divām precēm: olām, kurām cena pieaugusi par 0,07 eiro un biezpiena sieriņam “Kārums”, cenas pieaugums par 0,01 eiro. Provansas majonēzei cenas pieaugums nedaudz lielāks – bija 1,05 eiro, bet tagad 1,27 eiro. Piena cena ir kritusies visvairāk – par 40%, krējumam kritums nedaudz mazāks 16%. Ļoti minimālas svārstības arī biezpienam un saldajam krējumam 1% – 3%. Kritums manāms arī sviestam, iepriekš 2,93 eiro, bet tagad 2.65 eiro.

Gaļas produktiem – sardelēm cena pieaugusi par 11%, turpretim cīsiņiem kritums par 17%. Vistas broilerim cena pieaugusi no 4,25 eiro uz 4,45 eiro, bet Doktora desai pieaugums par 0,47 eiro.

Pārsteidzoši, bet visaugstākais cenu kāpums ir maizei, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

Lasiet arī: Arestovičs: Sliktākajā scenārijā vagneriešu mērķis varētu būt Viļņa un Daugavpils

Jau vēstīts, ka partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) valde 4.jūlijā vienojās rosināt apvienības Saeimas frakciju iesniegt izskatīšanai parlamentā zemkopības ministra Didža Šmita demisijas pieprasījumu, norādot uz ministra bezdarbību un nespēju ierobežot nekontrolēto pārtikas cenu pieaugumu.

ZZS valde secināja, ka pēdējo divu gadu laikā pārtikas cenas ir pieaugušas par teju 40%, tostarp straujš kāpums bijis pirmās nepieciešamās precēm: maizei cenas pēdējā gada laikā kāpušas par trešdaļu, olām – par piektdaļu, līdzīgs pieaugums ir bijis arī dārzeņiem.

Zemkopības ministrs līdz šim nav piedāvājis risinājumus, lai nekontrolētais pārtikas cenu kāpums tiktu ierobežots, uzsver ZZS. Citas Eiropas Savienības valstis, atšķirībā no Latvijas, ir piemērojušas nodokļu samazinājumus, noteikušas cenu griestus pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, piemēro stingrākas tirgotāju pārbaudes, lai iedzīvotāji spētu iegādāties sev nepieciešamās pārtikas preces par samērīgāku cenu.

Vērojot dramatisko cenu kāpumu pārtikas precēm, ZZS jau vairākkārt aicinājusi nekavējoties lemt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu piena produktiem, maizei, svaigai gaļai un zivīm, kā arī olām, lai kaut nedaudz iedzīvotājiem mazinātu ikdienas izdevumus. Tomēr šis aicinājums ir palicis nesadzirdēts.

Tajā pašā laikā lauksaimnieku organizācijas atzīst, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums tirdzniecības ķēdēs ir 70%, arī 150% un līdz pat 300%. “Šādā situācijā lauksaimniekiem ir jāsavelk jostas, cilvēki nevar iegādāties ikdienā nepieciešamos pārtikas produktus, bet tirgotāji turpina pelnīt,” akcentē ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis, secinot, ka ministrs Šmits nav darījis neko, lai ierobežotu tirgotāju patvaļu un sekmētu vietējo ražotāju iespējas piedāvāt savu produkciju patērētājiem.

Īpaši šo jautājumu aktualizēja krīzē nonākusī piena nozare, kas no atbildīgā ministra puses ir palikusi nesadzirdēta. “Ministrs pusgada garumā ir rīkojis tikšanās, runājis un spriedis, tomēr risinājumu, kā mazināt pārtikas cenu dramatisko kāpumu un aizsargāt mazāk turīgo sabiedrības daļu – nav,” akcentē .Valainis.

ZZS uzskata, ka ir pēdējais laiks dot skaidru signālu, ka visatļautībai pārtikas cenu kāpumā ir pienācis gals, aicinot beidzot vienoties par efektīviem risinājumiem cenu ierobežošanai.

ZZS arī norāda uz situāciju, ka zemkopības ministrs Šmits joprojām nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. “Cik nopietni var uztvert valdība locekli, kurš jau vairākus mēnešus strādā bez darbam nepieciešamās pielaides, īpaši NATO samita priekšvakarā,” atzīmē Valainis.

Jau vēstīts, ka viens no veidiem, kā varētu apturēt cenu kāpumu pārtikai, ir slēgt lielveikalu durvis svētdienās. Šādu rīcības plānu gatavo Zemkopības ministrija, atsaucoties uz Latvijas Televīziju, ziņo lsm.

Tas mudināšot uz lielāku zemākās cenas cīņu darbdienās un svētdienās ļaus nopelnīt mazajiem, vietējiem uzņēmumiem, uzskata zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Pārtikas cenas aug, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpums pārsniedz jau 20%. Pēdējos mēnešos cenas turpina kāpt, lai gan tirgus pētnieki bija paredzējuši kritumu.

Risinājumu meklē Zemkopības ministrija, un tās piedāvājums ir aizliegt lielo veikalu darbību svētdienās. Ministra vērtējumā tas mudinās uz lielāku konkurenci par zemāko cenu darbdienās un brīvdienās ļaus nopelnīt mazajiem tirgotājiem. Ministrija likumprojektu ir jau gandrīz pabeigusi.

Ja lielveikali svētdienās nestrādātu, “svētdiena būtu atstāta maziem tirgiem, lai lielais mazumtirgotājs pie sevis dabūtu klientu sestdienā” ar zemākām cenām, ieceri pamatoja ministrs.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 15,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (5,8 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (5,3 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,7 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 20,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+38,8%), konditorejas izstrādājumiem (+23,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+15,9%). Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+21,8%), mājputnu gaļa (+20,0%), gaļas izstrādājumi (+18,2%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+15,9%), olām (+28,0%), piena produktiem (+12,0%). Gada laikā cenas kāpa svaigiem dārzeņiem (+24,6%), kafijai (+24,6%), svaigiem augļiem (+14,4%), cukuram (+63,9%), saldējumam (+26,5%) un šokolādei (+21,2%).

Lasiet arī: Vija Vētra: Visilgāk esmu nodzīvojusi Amerikā, kur īstenībā man vismazāk patīk

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,1%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,3%, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 7,8%.