Cilvēks – būtne, kas spēj nogalināt sev līdzīgos. Uzzinot par tālāk raksturotajiem sodu veidiem – gan senlaikos, gan mūsdienās – neaizmirsti izbaudīt to, ka tev nav lemts piedzīvot to, ko ir piedzīvojuši citi cilvēki.

Uzduršana uz mieta

Vēl joprojām senās Babilonijas soda veids – uzduršana uz mieta – tiek uzskatīts par vienu no briesmīgākajiem soda veidiem, ko kāds jebkad ir piespriedis cilvēkam. To plaši praktizēja ne tikai Babilonijā, bet arī Krievijā – it īpaši uz cilvēkiem, kuri bija izdarījuši noziegumus pret valsti vai valdību, it īpaši kara laikā. Šis soda veids tika piemērots arī pārkāpumiem, kas saistīti ar kultūru, reliģiju un seksu. Uz vertikāli novietota mieta vai staba tika uzdurts cilvēks, kas caurdūra visu organismu un bieži vien iestrēga arī kaulos. Sodītie mira dažu dienu laikā, bet ciešanas bija nāvīgi mokošas.

Piena un medus sods

Šis soda veids tika izgudrots senajā Persijā, kas pagarināja ciešanas vairākas nedēļas un pat mēnešus. Tas bija kā zviedru galds, kuru neviens nevēlētos mēģināt. Nosodītie cilvēki tika ievietoti laivā, piestiprinot ķermeni starp diviem dēļiem, lai cilvēks no laivas nevarētu izkļūt. Pēc tam viņi tika baroti tikai ar pienu un medu. Ja nosodītais atteicās ēst, viņam ar nūju tika durts acī tik ilgi, kamēr cilvēks piekrita ēst briesmīgo maltīti. Arī ķermenis tika apliets ar pienu un medu. Tad paša nosodītā ekskrementi vijās kopā ar saldo medus smaržu, kas pievilināja baru ar kukaiņiem. Tie lēnām sāka grauzt cilvēka ķermeni, līdz tas tika apgrauzts pilnībā.

Žurku spīdzināšana

Ja esi redzējis slaveno seriālu “Game of Thrones”, tad tu zini, kas ir sagaidāms. Šo spīdzināšanu bieži izmantoja, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, nevis sodītu. Šī spīdzināšana bija plaši izplatīta viduslaikos. Bija nepieciešams pavisam maz – tikai žurkas un būris. Lai tu vēl vairāk novērtētu šo spīdzināšanu, var minēt, ka žurkām ir milzīga vēlme izdzīvot. Vēl pie tam, viņas ir spējīgas grauzt pilnīgi jebko – ir nepieciešams tikai laiks. Pirms spīdzināšanas cilvēks tiek cieši sasprādzēts pie žurku būra. Tad būris sāk sakarst, un žurkas sāk izmisīgi meklēt patvērumu. Tās sāk grauzties cauri cilvēka vēderam un dažu stundu laikā ir tikušas brīvībā, bet sodītais mirst agonijā.

“Kaklarota”

Šis nežēlīgais un briesmīgais soda veids sākotnēji tika pielietots Dienvidāfrikā. Neviens nezina, kurš to izgudroja pirmais – kāda no nemiernieku grupām, kriminālās pasaules pārstāvji vai politiskie pārstāvji. Taču ir zināms, ka visas grupas šo soda veidu izmantoja vairākas reizes. “Kaklarota” – tā ir gumijas riepa, kas piepildīta ar benzīnu un aplikta cilvēkam ap kaklu vai jostas vietu, tad aizdedzināta. Cilvēks sadega dzīvs vai arī mira no aizrīšanās ar dūmiem. Šajā gadījumā cietušais var izdzīvot 20 minūtes, mokoties sāpēs.

Ziloņa sods

Parasti ziloņi uzvedas ļoti maigi un piesardzīgi. Bet šie milzīgie dzīvnieki var būt nāvējošs ierocis. Viduslaiku Indijas ziloņi tika speciāli apmācīti spīdzināšanai un sodāmā cilvēka nogalināšanai. Respektīvi, šis sods tika pielietots karavīru ienaidniekiem, kuri izdarīja kādu noziegumu. Ziloņi tika apmācīti mīdīt cilvēku, kamēr viņš nomirst. Zilonis varēja iedragāt cilvēka krūtis, galvaskausu vai jebkuru citu ķermeņa daļu saskaņā ar kapteiņa pavēlēm. Briesmīgākais bija tas, ka dzīvnieks cilvēku varēja nogalināt gan ātri, gan lēni, pagarinot cietušā mokas.

“Kaklasaite”

Šī soda metode tika izpildīta seriālā “Hannibal”. Par laimi šis soda veids nekad nav pastāvējis reālajā dzīvē, jo fiziski tas nav iespējams. Seriāla varonis savam upurim pārgrieza rīkli un caur to izvilka cilvēka mēli. Taču patiesībā tas nemaz nav iespējams – mēle ir piestiprināta tā, ka to nevar izvirzīt tālāk rīklē. Teorētiski to var izdarīt tikai personai ar rekordlielu mēli. Taču acīmredzot seriāla autors ir cilvēks ar patiešām slimu iztēli!

Bambusa spīdzināšana

Šis briesmīgais soda veids tika izgudrots Ķīnā, bet, iespējams, pastāv arī Japānā. Tas plašāk tika pielietots tieši Otrā pasaules kara laikā. Tas ir fakts, ka bambuss ir visātrāk augošais augs pasaulē, kas dienas laikā var izaugt pat par metru garāks. Mocītāji šo augu izmantoja, lai pastiprinātu cilvēka ciešanas. Notiesātie tika novietoti horizontāli virs jauniem bambusa dzinumiem. Augošie bambusi sāka durties cilvēka ķermenī, jo to gali ir asi. Izciešot šādu soda mēru, cilvēks varēja izdzīvot tikai aptuveni vienu dienu, piedzīvojot nesalīdzināmas ciešanas.

Trīskāršais sods

Šāda veida sods plaši tika izmantots Anglijā 13. gadsimtā. Sākumā cilvēks tika piesiets pie zirgiem un tika vilkts pa ielu uz karātavām. Karātavās cilvēks tiek žņaugts, un tikai dažas sekundes pirms nomiršanas virve tika pārgriezta. Tad cilvēks tika kastrēts, dedzinot un raujot nost ķermeņa daļas viņa acu priekšā. Ja līdz tam brīdim cilvēks vēl bija dzīvs, tad visam tika pielikts punkts, nogriežot viņa galvu. Bet pēc nāves ķermeņa izsmiešana turpinājās: rokas un kājas tika piesietas pie zirgiem un aizvilktas dažādos virzienos. Šādu nāvessodu kā likumu izpildīja slepkavām, kuras bija nogalinājušas vairāk par vienu upuri.

Vara bullis

Viduslaiku beigu periodā šis bija ne tikai sods, bet arī iecienīta izklaide. Nosodītajam tika izgriezta mēle, un cilvēks tika ievietots vara statujā, kas pēc formas atgādināja milzīgu bulli. Tad zem statujas iededzināja uguni, kur cietušais praktiski sāka gruzdēt dzīvs. Izejas no elles ugunīm nebija, un cietušais pat nevarēja pakliegt. Vienīgais, ko viņš varēja, tas bija dauzīt statujas sienas no iekšpuses, veltīgi cenšoties izlauzties. Bullis drebēja tik spēcīgi, ka tas pat izskatījās dzīvs.

“Asiņainais Enģelis“

Pazīstams kā “Asiņainais Enģelis”, šo soda veidu praktizēja vikingi līdz pat 14. gadsimtam. Viņu upuri bija karavīri un karaļi. Nosodītie vīrieši tika piesieti un novietoti uz zemes ar seju uz leju. Cilvēkam sāka dīrāt nost ādu no muguras un ar cirvi cirst ribās, lai izveidotu fragmentu līdzīgu spārniem. Lai cik briesmīgi tas neizklausītos, pēc šādas spīdzināšanas cilvēkam vēl bija jābūt dzīvam. Tad brūcēs kaisīja sāli, un visbeidzot caur brūcēm sāka vilkt ārā ribas un sirdi, metot tos pāri “Eņģeļa spārniem”. Visneticamākā lieta, ko darīja vikingi: šāda veida sodu viņi uzskatīja par goda lietu. Reizēm viņi pat saviem ienaidniekiem lika, lai tie izpilda pašiem vikingiem “asiņainā eņģeļa rituālu”, tādējādi izrādot necieņu sāpēm un nāvei.

Ādas nodīrāšana

Ādas nodīrāšanas mērķis bija ne tikai nogalināt upuri, bet arī, lai viņam radītu maksimālas ciešanas, tāpēc to vairāk var nosaukt par spīdzināšanu nevis sodu. Asīrieši to pielietoja, lai nodīrātu bērna ādu viņu ienaidnieku – vecāku priekšā, taču beigās bērnus atstāja dzīvus. Katrā ziņā daudziem cilvēkiem, kas piekopa šāda veida spīdzināšanu, bija savas tradīcijas: ķīnieši parasti dīrāja nost ādu no sejas, viduslaiku eiropieši – no krūtīm, bet asīrieši nodīrāja cilvēka ķermeni pilnībā.

Pelnu sods

Šis soda veids nav pārāk iespaidīgs un plaši izmantots, tomēr ļoti sāpīgs. Cilvēks tiek ieslēgts telpā, kas ir pilna ar pelniem, lai tas sāpīgi nosmaktu no tiem. Tas aizņēma nevis minūtes vai stundas, bet gan vairākas dienas vai pat nedēļas.

Apmētāšana ar akmeņiem

Šim soda veidam bija seksisma raksturs. Tai bija jābūt sievietei, kas krāpa savu vīru. Arī tad, ja viņas vaina netika pierādīta. Tomēr reizēm arī vīrieši un pat bērni kļuva par šī soda upuriem. Cietušais tika aprakts zemē, kas liedz viņam pārvietoties vai censties bēgt. Tad sapulcējas pūlis un sāk cilvēku nomētāt ar akmeņiem, taču noteikumi bija visai stingri: akmeņi nedrīkstēja būt pārāk lieli, lai cietušais nenomirtu uzreiz, bet arī pārāk mazi akmeņi tika uzskatīti par nepiemērotiem. Pēc simts metieniem ar vidēja lieluma laukakmeni iemeta cilvēkam pa galvu un krūtīm, tad arī iestājās nāve.

Šaušana ar pistoli

Šis soda veids parasti tika piemērots karavīriem, kas bija centušies dezertēt vai sacelties pret kaut ko. Vainīgo pagrieza ar muguru un ar pistoli iešāva viņam galvā. Dažreiz galvas daļas aizlidoja pat vairāku metru tālumā. Tas tika praktizēts Britu impērijas armijā. Šobrīd šis soda veids arvien tiek izmantots Afganistānā.

“Krokodila žokļi”

Šāda veida sods tika pielietots viduslaiku Eiropā slepkavām, kuras nogalināja par naudu. Par “krokodila žokļiem” sauc metāla mehānismu, kas nedaudz līdzīgs ērcei, bet faktiski līdzinās krokodila žokļiem, jo ir piepildīts ar asiem “zobiem”. Karsto mehānismu novietoja uz sodāmā vīrieša dzimumlocekļa un saplosīja to. Ja vīrietis nav miris no šoka, dažu minūšu laikā viņš mira no masveida noasiņošanas. No apraksta secināms, ka šāda veida sods tika paredzēts tikai vīriešiem, jo viduslaiku likumdevēji nevarēja iedomāties, ka sievietes būtu spējīgas kļūt par slepkavām.