Dombrovskis uzsvēra, ka dzimstību un mirstību īstermiņā nevar mainīt, tāpēc šī pētījuma mērķis bija paskatīties uz šo jautājumu no “cita leņķa”, pievēršoties migrācijai un emigrācijai, kuru ietekmēt ir vienkāršāk.

“Certus” vadītājs norādīja, ka pilnībā novērst iedzīvotāju samazināšanos nevar, tomēr, nopietni ņemot vērā ekonomisko komponenti, to var stabilizēt uz 1,9 miljoniem iedzīvotāju.

Viņš norādīja, ka mirstības koeficients Latvijā samazināsies, jo prognozē kopējo dzīves ilguma samazināšanos, bet dzimstības koeficients palielināsies. Kopumā iedzīvotāju skaits tomēr samazināsies.

Lai tomēr mainītu iedzīvotāju skaita samazināšanos, ir iespējams ietekmēt ārējo un iekšējo migrāciju.

Ārējās emigrācijas pamatā ir ienākumu atšķirība.

Dombrovkis norādīja, ka cilvēks, kuram būs iespējams nopelnīt vienādu atalgojumu Latvijā un Lielbritānijā, izvēlēsies valsti, kurā ir dzimis un audzis, tas ir Latviju. Tas nozīmē, ka sasniedzot konkrētu vidējā atalgojuma līmeni, ārējā emigrācija sāks samazināties. Tā kā tas ir sasniegts Igaunijā, tas rada cerību, ka iedzīvotāju skaits pamazām stabilizēsies arī Latvijā, norādīja “Certus” vadītājs.

Pašreiz bāzes scenārijs Latvijā paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanos gadā vidēji par 3%. Ja to izdotos palielināt līdz 5% gadā, tad 2030.gadā iedzīvotāju skaits būtu vēl par 50 000 lielāks.

Līdzīgs modulis parādās migrācijai starp novadiem un Rīgu, pastāstīja Dombrovskis. 2030.gadā visos novados, izņemot Pierīgu un Zemgali, notiks krasa iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo cilvēki dodas uz Rīgu, kurā ir vairāk darbavietas un augstākas algas. No lielajām pilsētām tikai Rīgā un Jelgavā iedzīvotāju skaits pieaugs, citās gaidāms iedzīvotāju samazinājums.

Dombrovskis norādīja, ka nav iemesla domāt, ka tiks apturēta iedzīvotāju migrācija no novadiem uz Rīgu, tomēr to ir iespējams samazināt.

Ja IKP pieaugtu par 5% gadā un divas reizes tiktu samazināta atalgojuma atšķirība novados un Rīgā, tad arī iedzīvotāju skaits novados nekristos tik ļoti, cik ir prognozēts pašreiz.

Dombrovskis uzsvēra, ka galvenais ir ekonomiskā izaugsme. Lai to panāktu, pirmkārt, nepieciešama Rīgas attīstība, pietuvinoties Eiropas attīstītajām valstīm. Pēc tam Rīga ar subsīdijām varētu palīdzēt novadiem. Otrkārt, reģionos ir jārada darba vietas, ko var panākt attīstot apstrādes rūpniecību ar ārzemju investīcijām. Treškārt, novadiem ir jākonsolidē publiskā infrastruktūra – kā piemēru Dombrovskis minēja ceļu uzturēšanu, uzsverot, ka būtu jāizvērtē, no kuriem ceļiem ir jāatsakās.