Mūsdienās cilvēki ir pieraduši pie interneta lietošanas, taču aizmirsuši par pamatu – drošu pieslēgšanos internetam, šodien pasākumā par digitālo datu aizsardzības tendencēm sacīja “Possible.lv” digitālās drošības konsultants Kirils Solovjovs.

Viņš atzina, ka pērn puse no visiem pasaulē datiem, tika pārraidīti, izmantojot bezvadu savienojumus. Tāpēc svarīgi parūpēties par bezvadu tīkla drošību.

Pēc viņa teiktā, drošākais šifrēto bezvadu tīkls ir WPA2, taču tikai 59% Latvijas iedzīvotāju izmanto WPA2, pārējie izmanto citus bezvadu tīklus, kuriem var neatļauti pieslēgties dažu sekunžu laikā.

Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu atcerēties, ka nedrīkst atstāt ierīcē ražotāja piedāvāto paroli, ko uzbrucēji var viegli atrast. Vajadzētu izvēlēties pašam savu paroli, taču jādomā par tās drošību – nevajag uzlikt paroli, kuri viegli uzminēt. Tāpat interneta parolēs vēlams izmantot, piemēram, atstarpes, lai tās būtu grūtāk uzlauzt.

Viņš uzsvēra, ka uzņēmumu darbiniekiem un interneta banku lietotājiem ir sevišķi svarīgi lietot virtuālā tīkla (VPN) risinājumus, kas šifrē datus to sūtīšanas brīdī arī tad, ja tiek izmantots nepazīstams tīkls.

Turpretī, izmantojot fizisko bezvadu internetu, ir būtiski novietot bezvadu pieejas punktu tā, lai tas nav sasniedzams no ielas. Dodoties ilgākā prombūtnē jāizslēdz internets. Esot ārpus mājām ir svarīgi izslēgt bezvadu interneta un zilā zoba (bluetooth) funkcijas, kad tās neizmanto. Ugunsmūris (firewall) ir noderīgāks par antivīrusu.

“Possible.lv” digitālās drošības konsultants uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt sev papildu datu aizsardzību, lietojot svešus bezvadu tīklus, piemēram, kafejnīcu bezvada tīklus. Svešās ierīcēs jāizvairās no savu paroļu ievades. Ja tomēr dati tiek ievadīti svešās ierīcēs, piemēram, viesnīcas datorā komandējumā, svarīgi neaizmirst izlogoties no ierīces. Atgriežoties pie savas ierīces, vēlams nomainīt paroli.

Digitālās drošības alianses vadītāja Marta Krivade norādīja, ka digitālo norēķinu, mobilo ierīču, interneta lapu un savienojumu gudra lietošana, kā arī kiberrisku apdrošināšana un lietu interneta nestie pārbaudījumi būs tuvāko piecu gadu laikā aktuālākie temati visiem interneta lietotājiem. Svarīgi, vai tā būs apzināta prakse un atbildīgu cilvēki paradumi domāt par šīm aktualitātēm.

Bankas “Swedbank” Digitālās attīstības pārvaldes Baltijā attīstības vadītājs Dmitrijs Šeršens norādīja, ka banku klientiem ir svarīgi atcerēties par sava mobilā telefona aizsardzību ar piekļuves paroli. “Android” telefoniem ir iespēja uzlikt savu, speciālu paroli. Arī atsevišķām mobilajām lietotnēm ir iespēja uzlikt paroli un tas jādara īpaši tad, ja tālrunis tiek dots bērniem. Mobilās lietotnes būtu vēlams ielādēt no oficiālām tīmekļa vietnēm, kas tiek regulāri atjaunotas. Tāpat arī pašiem lietotņu izmantotājiem būtu vēlams tās regulāri atjaunināt.

SIA “IT Centrs” vadošais konsultants Agris Krusts sacīja, ka arī lietu interneta drošība ir nepārejoša aktualitāte, jo arvien vairāk elektroniskajās ierīcēs ražotājs paredzējis iespēju pieslēgties internetam. Taču drošība ir ekstra, par kuru reti cilvēks gatavs maksāt naudu. “Nereti domājam, ka par drošību parūpējies ražotājs, bet ražotāju drošība interesē maz,” sacīja Krusts, piebilstot, ka gandrīz 400 viena ražotāja televizoru Latvijā ir pieejami no interneta.

Pēc viņa teiktā, ir desmitiem tīkla kameru, kas straumē video no dzīvojamām mājām un guļamistabām, īpašniekiem to nezinot. Pastāv viedie skaitītāji, kas katram interesentam pastāsta, cikos elektronisko ierīču īpašnieks dodas uz darbu, cikos ir mājās un vai navt aizbraucis ceļojumā ar ģimeni.

Latvijas medicīnas datu uzņēmuma “DataMed” biznesa attīstības vadītājs Normunds Ančupāns pastāstīja, ka medicīnas iestāžu pacientam jārēķinās, ka personas dati tiks apstrādāti inforācijas sistēmās. Pacienti vēlas datu drošību, drošu piekļuvi datiem, datu kontroli, arī iespējas izdzēst datus. Pacientu digitālo datu uzkrāšana un apstrāde ir atbildība. Medicīnas nozare vēlas vispusīgi diagnosticēt, vienlaikus uzņemties aizsardzību par personu datiem. Privātpersonām vajadzētu atrast datu aizsardzības speciālistu, kas viņus konsultētu šādos jautājumos.

Digitālās drošības alianse ir 2016.gadā dibināta biedrība, kas apvieno valsts institūcijas, nevalstisko sektoru un uzņēmumus ar mērķi izglītot sabiedrību un uzņēmējus par digitālās drošības jautājumiem, veicināt pārdomātu rīcību digitālajā vidē, kā arī stiprināt sabiedrības un valsts digitālo drošību.