Foto: Remko van der Linden/Flickr
Piektdien, 27. janvārī, tiek atzīmēta Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena un 78.gadadiena kopš nacistu Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas.
Pirms Starptautiskās holokausta upuru piemiņas dienas Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Mēs nekad nedrīkstam aizmirst sešus miljonus ebreju sieviešu, vīriešu un bērnu, kā arī visus pārējos upurus, tostarp simtiem tūkstošu romu, kas nogalināti holokausta laikā. Šogad tiks pieminēta ebreju pretestība un sacelšanās nacistu okupētajā Eiropā. Mēs atzīmēsim 80.gadadienu, kopš notika liela mēroga sacelšanās, piemēram, 1943.gada 19.aprīļa Varšavas geto sacelšanās, kas kļuva par ebreju pretestības un nacistu režīma brutalitātes simbolu. Pieminēsim arī pretošanās aktus, kas notikuši Beļģijā, kur tajā pašā dienā trīs pretošanās kustības dalībnieki sabotēja vilcienu, kas uz Aušvicu veda ebrejus, kurus tur gaidīja nāve. Citi ieslodzītie vēlāk varēja izbēgt no šā vilciena, un 120 cilvēki izdzīvoja.
Ir bijušas arī citas sacelšanās, par kurām, iespējams, zināms mazāk, piemēram, koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēs Treblinkā un Sobiborā, kā arī Bjalistokas geto. Ebreji nebija pasīvi; viņi organizēja pretestību nacistiem.
Vēl šodien mēs varam mācīties no šo vāji bruņoto ebreju kaujinieku un partizānu spēka, drosmes un apņēmības, kuri veiksmīgi īstenoja sacelšanās, neskatoties uz visiem šķēršļiem un gandrīz drošu nāvi. Viņi cīnījās taisnīguma vārdā un bija apņēmības pilni pretoties.”
“Kā norādīja Aušvicu pārdzīvojušais Elijs Vīzels: “Jautājums nav par to, kāpēc visi ebreji necīnījās, bet gan par to, kā iespējams, ka tik daudz ebreju to tomēr darīja? Spīdzināti, sisti, nobadināti – kur viņi rada garīgu un fizisku spēku pretestībai?” Mēs nevaram klusēt netaisnības priekšā, mēs nevaram klusēt, kad notiek slaktiņi. Mums ir jāatmasko antisemītisms, antičigānisms un visu veidu naids un diskriminācija rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma vai invaliditātes dēļ. Antisemītisms noveda pie holokausta, bet nebeidzās ar to. Antisemītisms Eiropā atkal pieaug. Tāpat pieaug arī holokausta noliegšana, faktu sagrozīšana, trivializācija, un tas veicina antisemītismu un dzēš Eiropas kolektīvo atmiņu un tās vienotību,” piebilda fon der Leiena.
Pēc politiķes sacītā, “atcere nav pašmērķis. Mums ir jāvirzās tālāk. Mums ir jāatbalsta ebreju dzīvesvide. Eiropa var uzplaukt tikai tad, ja uzplaukst arī tās ebreju kopienas. Mēs strādāsim pie tā, lai Eiropas Savienība būtu brīva no antisemītisma un jebkāda veida diskriminācijas. Mēs iestājamies par atvērtu, iekļaujošu un vienlīdzīgu Eiropas sabiedrību.”
Lasiet arī: Mūrniece: Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedz 1% no IKP
Lai palīdzētu ES valstīm un pilsoniskajai sabiedrībai cīņā pret antisemītismu, Eiropas Komisija 2021.gada 5.oktobrī ierosināja pirmo stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam. Holokausta upuru piemiņa ir būtisks pīlārs centienos nodrošināt, lai mēs nekad neaizmirstu savu vēsturi, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
