Ņemot vērā radušos neskaidrību par to, kad darbu varētu sākt jauna valdība, Veselības ministrija (VM) jautājumu par mediķu atalgojuma palielināšanu rosinās skatīt esošajai valdībai, aģentūrai LETA sacīja ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa atgādināja, ka VM sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā aprēķināts nepieciešamais finansējums, lai mediķu atalgojumu 2019., 2020. un 2021.gadā palielinātu par 20%.

Mūrmane-Umbraško norādīja, ka ministrija lūgs Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) iekļaut valdības sēdes darbakārtībā informatīvo ziņojumu par mediķu atalgojuma palielināšanu. Viņa pieļāva, ka informatīvo ziņojumu valdība varētu skatīt nākamnedēļ.

Pēc VM pārstāves paustā, kaut arī iepriekšējā valdības sēdē Kučinskis norādīja, ka mediķu atalgojuma jautājums pēc būtības jāskata jaunajai valdībai, patlaban situācija mainījusies, ņemot vērā, ka attiecīgajā sēdē vēl nebija zināms, ka premjera amata kandidātam Jānim Bordānam (JKP) neizdosies izveidot valdību.

Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka vispirms jautājums par mediķu atalgojumu jāskata valdībā, bet pēc tam VM sāks sarunas ar Finanšu ministriju (FM) par nākamajiem soļiem, lai nomierinātu mediķus, kuri joprojām uzticīgi strādā valsts veselības aprūpes sistēmā. “Svarīgi, lai mediķi iegūtu garantijas vai vismaz pārliecību, ka solījumi, kas izteikti, nākamgad tiks realizēti,” sacīja VM pārstāve.

Viņa arī sacīja, ka patlaban izskatās, ka nākamais gads varētu sākties ar pagaidu budžetu, un šī iemesla dēļ VM runās ar FM un 13.Saeimas komisijām par to, kādas iespējas normatīvu līmenī pastāv, lai rastu finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai ar janvāri.

Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka tradicionāli esošā kārtība paredz – ja nav pieņemts budžets, janvārim tiek atvēlēta 1/12 daļa no šī gada budžeta. Viņa gan piebilda, ka esošā kārtība paredz arī izņēmumus, līdz ar to VM lūgs rast veselības aprūpes darbiniekiem nepieciešamo finansējumu. Par šo jautājumu VM nekavējoties sāks diskusijas ar FM, piebilda Mūrmane-Umbraško.

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina 13.Saeimu, Ministru kabinetu un Veselības ministriju (VM) steidzami radīt stingras politiskās garantijas mediķu atalgojuma palielināšanai.

Šāda rīcība LVSADA ieskatā nepieciešama, lai stabilizētu situāciju valsts veselības aprūpes sektorā un turpinātu veidot kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu.

Saskaņā ar VM aprēķiniem, lai nodrošinātu plānoto darba samaksas pieaugumu un samaksu par virsstundu apmaksu nākamgad nepieciešami 103 miljoni eiro. Vienlaikus padomes lēmumā pausts, ka papildus nepieciešami vismaz 90 miljoni eiro nākamgad, 177,6 miljoni eiro 2020.gadā, kā arī 281,4 miljoni eiro 2021.gadā. 103 miljoni eiro saistīti ar to, ka atalgojums jāpalielina ne tikai VM, bet arī citu resoru ārstniecības personām.

LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.

Kā iepriekš sacīja dienesta direktore Liene Cipule, NMPD notikusi “masveida mediķu aizplūšana”, kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.

Satraukumu par iespējamo atalgojuma nepalielināšanu nākamgad paudušas arī Latvijas lielākās slimnīcas. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji apgalvoja – ja nākamgad netiks palielināts finansējums mediķu atalgojumam, universitātes slimnīcu darbiniekiem samazināsies ienākumi.

Tikmēr veselības ministre Čakša aģentūrai LETA pauda viedokli, ka patlaban veselības aprūpē notiek apzināta haosa radīšana. Viņa uzsvēra, ka visi politiskie spēki ir solījuši finansējumu veselības aprūpei, kas ir prioritāte, turklāt, viņas ieskatā, ministrija izdarījusi visus priekšdarbus, kas nepieciešami, tostarp informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielināšanu iesniegts valdībā, bet finansējums virsstundu apmaksai – jau iestrādāts budžetā. Līdz ar to bažām par finansējuma nepiešķiršanu nevajadzētu būt.