Šobrīd ir aptuveni 87,5% mājsaimniecību, kas izmanto fiksētas cenas līgumus, bet 12,5% – mainīgu jeb biržas cenu. “Salīdzinoši zemais biržas elektroenerģijas cenas līgumu īpatsvars liek domāt, ka ne visas mājsaimniecības, kurām tas būtu izdevīgi, ir izmantojušas iespēju samazināt izmaksas. Izvēles iespējas ir dažādas, tāpēc iesakām izpētīt savu esošo līgumu un nosacījumus, izvērtējot arī citas iespējas, kā ietaupīt, sekojot mūsu trim soļiem,” stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Jāmin, ka tirgū darbojas 27 tirgotāji, no tiem 17 – sniedz piedāvājumus arī mājsaimniecībām.

Vidēji Latvijā izmaksas par elektroenerģiju no mājsaimniecības budžeta veido ap 3%, kamēr par siltumu un dabasgāzi – 5%. Tomēr potenciāls samazināt ikmēneša elektroenerģijas izmaksas vēl nav pietiekami izmantots.

Pirmais solis – izvērtēt esošo līgumu un salīdzināt cenas

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iesaka salīdzināt rēķinā esošo cenu ar mūsu – SPRK izstrādāto indikatoru jeb vidējā svērtā elektroenerģijas cena. Tā šogad 2.ceturksnī mājsaimniecībām bija 0,05801 EUR/kWh.

Eksperti norāda, ka cenas salīdzināšana ļauj saprast – vai par pakalpojumu tiek pārmaksāts vai tieši pretēji – par 1kWh tiek maksāts mazāk. “Mūsu izstrādātais indikators ir pieejams mūsu mājaslapā interaktīvā veidā,” norāda komisijā.

Izmanto cenu salīdzinošos kalkulatorus

Tirgotāju piedāvājumus var ērti salīdzināt, izmantojot kalkulatorus (energija24.lv un elektroenergija.lv), ievadot mēneša elektroenerģijas patēriņu (kWh).

Kalkulators piedāvājums sarindo secībā pēc lētākā piedāvājuma. Mēs iesakām izvēlēties trīs no lētākajiem kalkulatoru piedāvājumiem un tos detalizēti izpētīt tirgotāju mājaslapās. Svarīgi salīdzināt norādītās cenas un līguma nosacījumus, kuri dažādiem piedāvājumiem var atšķirties, bet kalkulatorā detalizēti netiek atspoguļoti. Nereti līgumos tiek noteikts garš termiņš, piemēram, divi gadi, līdz ar to klients ilgtermiņā ir piesaistīts vienam tirgotājam, bet tirgū šajā laikā var parādīties citi izdevīgāki piedāvājumi.

Jāvērš uzmanība arī soda sankcijām par līguma izbeigšanu pirms laika, kā arī dažādiem papildu pakalpojumiem, izvērtējot to nepieciešamību. Piemēram, elektroierīču apdrošināšana pret apgādes traucējumu radītiem bojājumiem vai rēķina nosūtīšana pa pastu sadārdzinās ikmēneša izmaksas par elektroenerģiju. Šiem papildu pakalpojumiem parasti ir pieejama bezmaksas alternatīva – rēķina saņemšana elektroniski.

Otrais solis: Kura cena ir piemērotāka – fiksēta vai mainīga cena?

Fiksēta cena ir nemainīga, neatkarīgi no tā, kurā laikā elektroenerģija tiek patērēta – darba diena, nakts, rīta stundas vai brīvdienas. Mainīga jeb biržas cena mainās katru diennakts stundu.

Lietotājiem, kuri vairāk elektroenerģiju patērē sākot no 23.00 – 6.00 vai brīvdienās jebkurā diennakts stundā, piemēram, veicot mājas uzkopšanas darbus, ir lietderīgi apsvērt biržas cenu. Elektroenerģijas cena nakts stundās sasniedz pat divas reizes zemāku cenu. Kāpēc tā? Liela daļa patērētāju, tai skaitā energointensīvu ražošanas uzņēmumu, dienas laikā patērē būtiski vairāk elektroenerģijas nekā naktī. Tāpēc naktī pieprasījums pēc elektroenerģijas samazinās, un vienlaikus samazinās arī pati cena.

Izvēloties mainīgo elektroenerģijas cenu, ir jābūt gatavam uzņemties cenas svārstības riskus, ko ietekmē notikumi tirgū. Fiksētu cenu parasti izvēlas lietotāji, kuri nevēlas uzņemties šo risku. Fiksēta cena pasargā gadījumos, kad cena biržā pieaug, bet vienlaicīgi nedod iespēju ietaupīt, ja biržā cena samazinās, tajā skaitā nakts stundās un brīvdienās.

Papildus jāatceras, ka fiksētas cenas līgumam parasti ir iespēja izvēlēties starp divām norēķinu metodēm – izlīdzinātais maksājums un rēķins. Vienā gadījumā norēķini notiek pēc faktiskā patēriņa (rēķina summa katru mēnesi atšķirīga), otrā – pēc aplēstā patēriņa (rēķina summa katru mēnesi vienāda).

Tomēr kopējās izmaksas pie abām norēķinu metodēm ir vienādas, jo reizi gadā izlīdzinātajam maksājumam tiek veikts pārrēķins pēc faktiskā patēriņa. Par radušos starpību tiek palielināti vai samazināti nākamie izlīdzinātie maksājumi.

Ja izvēlos biržas cenu, kā sekot līdzi cenu izmaiņām? Cenu izmaiņām var sekot līdzi:

Nordpool mājaslapā, izvēloties nākamās dienas cenas Latvijas zonā katrā diennakts stundā.

Nordpool aplikācija mobilajiem tālruņiem un planšetēm. Informāciju par aktuālajām cenām lietotājs saņem savā telefonā katru dienu.

“Jāatceras, ka pie esošā pakalpojuma sniedzēja lietotājs var pieteikt produkta maiņu, ko var veikt līdz katra mēneša 31.datumam. Savukārt, ja ir interese mainīt tirgotāju, tas jāveic līdz mēneša 15.datumam, lai ar nākamo mēnesi pakalpojumu saņemtu no jaunā tirgotāja,” norāda SPRK pārstāvis.

Trešais solis: Kā vēl samazināt izmaksas par elektroenerģiju?

Energoefektīvas iekārtas

Vislētākā elektroenerģija ir ietaupītā elektroenerģija. Elektroenerģijas patēriņu var samazināt, izmantojot energoefektīvas iekārtas, kuras apzīmē ar A klases marķējumu. Ikdienā energoefektīvas iekārtas, tai skaitā LED spuldzes darbojas ilgāk un salīdzinājumā ar kvēlspuldzēm patērē elektroenerģiju līdz pat 80% mazāk. Ietaupītā elektroenerģija ļauj samazināt izmaksas visās mainīgajās maksājuma komponentēs – sadales sistēmas pakalpojuma tarifa mainīgā daļa, obligātā iepirkuma komponente (OIK) un pašas elektroenerģijas izmaksas.

Ieradumu maiņa

Elektroenerģijas patēriņu samazināt palīdz arī mūsu ikdienas ieradumu maiņa. Lielākais elektroenerģijas patēriņš ir saistīts ar siltuma radīšanu. Temperatūras samazināšana ir veids, kā ietaupīt! Piemēram, mazgājot veļu, ir pietiekami, ja uzstādītā temperatūra būs 200 C līdz 400 C. Uzstādot 600 C, elektroenerģijas patēriņš var pieaugt līdz pat divām reizēm. Arī temperatūra uz elektriskās plīts virsmas vai krāsnī pēc to izslēgšanas samazinās pakāpeniski, bet joprojām var tikt izmantota ēdiena pagatavošanas procesā.

Atbilstošs pieslēgums mājoklim

Ir gadījumi, kad mājās ir saglabātas lielas pieslēguma rezerves ar mērķi nākotnē veikt papildu darbības. Tas raksturīgi mājokļiem, kas celti pirms 2007./2008.gada ekonomiskās krīzes. Tomēr šobrīd tie mājas iedzīvotāji, kuri dzīvo šajās mājās, tik liela uzstādītā jauda, kas ir palikusi, nav nepieciešama, jo energoefektīvās iekārtas tādu elektroenerģijas patēriņu nepatērē. Lai ietaupītu sistēmas pakalpojumu izmaksas, būtiski salāgot faktiskās patēriņa vajadzības ar pieslēguma nodrošinājumu. Tas nozīmē pārskatīt, cik liela ir pieslēguma jauda mājoklī – cik jaudīgas iekārtas vienlaikus atļauj darboties mājoklī izbūvētais pieslēgums. Kā to noskaidrot?

Pirmais solis ir apmeklēt AS “Sadales tīkls” mājaslapu, kur ir pieejams slodžu vai jaudas kalkulators. Kalkulatorā aprēķinā atzīmē iekārtas, piemēram, plīts, veļasmašīna u.c., kādas tiek izmantotas ikdienā. Kalkulators veic aprēķinu, pieņemot katras iekārtas tipveida jaudu un, cik vienlaikus iekārtas var tik pieslēgtas pie tīkla – nosakot, cik liela pieslēguma jauda mājoklim ir vajadzīga. Nepieciešamo jaudu raksturo ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums ampēros.

Aprēķinā minētie ampēri ir jāpārbauda ar tiem ampēriem, kas ir norādīti līgumā vai rēķinā. Līgumā vai rēķinā norādītie ampēri ir tas ampēru daudzums, kāds faktiski ir pieslēgts mājoklim. Ja rādītāji sakrīt, tad mājoklī esošajai elektroenerģijas noslodzei ir atbilstošs ampēru skaits.

Ja šādi gadījumi tiek konstatēti, tad pieslēguma jaudu savam mājoklim var samazināt, piesakot to pie AS “Sadales tīkls”, kas ir bezmaksas pakalpojums. Pieslēguma jaudas mazināšana būtiski samazina izmaksas par elektroenerģiju.

Foto: Unplash.com