Latvijā no liekā svara un aptaukošanās radītajām problēmām cieš aizvien vairāk cilvēku, aģentūrai LETA pauda Rīgas 1.slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs un bariatrijas ķirurgs Juris Žarinovs.

Viņš norādīja, ka statistika ir skarba un, ja nekas netiks darīts, lai situāciju mainītu, pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm 2025.gadā 50% pasaules iedzīvotāju būs aptaukojušies.

Pēc Žarinova paustā, aptaukošanās nozīmē to, ka cilvēks uzņem vairāk kaloriju, nekā patērē, proti, ēd par daudz, bet kustās par maz. “42% Eiropas iedzīvotāju ikdienā nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vidusmēra eiropietis dienā sēdus pozā pavada vismaz piecas stundas un uzņem par 500 kilokalorijām vairāk nekā pirms 40 gadiem,” teica ķirurgs.

Žarinovs skaidroja, ka ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir viens no biežāk izmantotiem objektīviem lielumiem cilvēka svara novērtēšanā. Skaitli iegūst ķermeņa masu kilogramos divas reizes dalot ar auguma skaitlisko lielumu metros. Aptaukošanās pirmā pakāpe tiek noteikta, ja šis skaitlis ir lielāks par 30, otrā pakāpe – ja tas ir augstāks par 35, bet aptaukošanās slimība tiek konstatēta gadījumos, ja ĶMI ir 40 un vairāk.

Ķirurgs norāda, ka aptaukošanos nedrīkst ignorēt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, aptaukošanās ierosina un veicina citu slimību attīstību, piemēram, paaugstinātu asins spiedienu, sirds un smadzeņu infarktu, mugurkaula un locītavu problēmas, elpošanas pārtraukumus miegā, aknu taukaino hepatozi, ginekoloģiskās un reproduktīvās disfunkcijas, palielinātu onkoloģisko saslimšanu risku, kāju vēnu problēmu un 2.tipa cukura diabēta attīstību. Otrkārt, aptaukošanās samazina dzīves ilgumu. Sievietēm, kurām ĶMI indekss ir lielāks par 40, vidējais dzīves ilgums ir par deviņiem gadiem mazāks, vīriešiem par 12 gadiem mazāks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem svars ir normas robežās. Treškārt, aptaukošanās rada psiholoģiskas un sociālās problēmas.

Pēc Žarinova domām, ja pacients ir stingri apņēmies samazināt lieko svaru, viens no risinājumiem ir mainīt dzīvesveidu – paaugstināt fizisko aktivitāšu līmeni. Otrs risinājums ir veikt bariatrisko operāciju – ķirurģisku darbību, kas palīdz pacientam zaudēt līdz 75% no virssvara.

Ķirurgs uzsver, ka ar diētas palīdzību ikviens var zaudēt svaru, bet cilvēkam var būt grūtības to noturēt attiecīgā līmenī. Tāpēc, ja indivīds atkārtoti centies savu svaru normalizēt, bet tas atgriežas ar uzviju un ir aptaukošanās stimulētas blakus saslimšanas, tad apsverama ķirurģiska operācija.

Latvijā arvien populārākas kļūst bariatriskās operācijas. Vispieprasītākās patlaban ir divu veidu operācijas – kuņģa apvada operācija un kuņģa “piedurknes” samazināšana, skaidro Žarinovs.