Volodimirs Zelenskis.Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka ir gatavs tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tomēr viņš apšauba Ukrainas līdera leģitimitāti, atsaucoties uz krievu medijiem, citē Unian.

“Mēs esam gatavi tikties… Esmu gatavs tikties ar visiem, ieskaitot Zelenski… Ja Ukrainas valsts uzticas kādam vadīt sarunas, Dieva dēļ, lai tas ir Zelenskis,” Putins sacīja žurnālistiem.

Pēc Putina teiktā, galvenais jautājums ir, kurš parakstīs dokumentus. Krievijas diktators atkal ierunājies par to, ka Zelenskis esot “neleģitīms”.

Turklāt Putins draud “pasliktināt situāciju Ukrainai”, ja Kijiva atteiksies iesaistīties sarunās ar Maskavu. “Ja viņi nerisinās sarunas, situācija viņiem var pasliktināties. Nav nepieciešams to vilcināt. Mums ir jāapsēžas un jāvienojas,” izteicies Kremļa saimnieks.

Putins arī apliecināja, ka Krievija it kā “cenšas izbeigt karadarbību Ukrainā”. Viņš piebilda, ka jauna sarunu kārta starp Ukrainas un Krievijas pusēm varētu notikt pēc 22. jūnija.

Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ir “ļoti vīlies” par Krievijas un Ukrainas rīcību. Pēc viņa teiktā, puses jau varēja panākt vienošanos, taču nolēma turpināt karadarbību.

ASV novilcina sankcijas 

ASV prezidents Donalds Tramps paskaidrojis, kāpēc  vēl nav nolēmis noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju. Sarunājoties ar žurnālistiem G7 samita laikā, Tramps atklājis, ka atliek šo lēmumu, jo vēlas redzēt, vai vispirms tiks parakstīts miera līgums starp Ukrainu un Krieviju, ziņo “Telegram” kanāls “Novosti Live”.

Tramps norādīja, ka Eiropa runā par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, bet “vēl neko nav darījusi”. Atbildot uz jautājumu, kāpēc ASV atliek lēmumu par jaunām sankcijām, Tramps atbildēja: “Es gaidu, lai redzētu, vai līgums tiks parakstīts. Neaizmirstiet, ka sankcijas mums ir ļoti dārgas. Kad es ieviešu sankcijas pret kādu valsti, tas ASV izmaksā daudz naudas, milzīgas summas. Tā nav tikai dokumentu parakstīšana, runa ir par miljardiem dolāru. Sankcijas nav tik vienkāršas, tā nav vienvirziena iela.”

Amerikas Savienotās Valstis ir izstrādājušas jaunu sankciju paketi, kas ietver ierobežojumus Krievijas bankām, enerģētikas sektoram, un sekundāros tarifus valstīm, kuras iepērk Krievijas naftu un gāzi, kā daļu no 2025. gada Krievijas sankciju likuma, un to jau atbalsta vairāk nekā 80 senatoru, vēsta Unian.

Tomēr prezidents Donalds Tramps ir bijis piesardzīgs attiecībā uz sankciju noteikšanu. Viņš ir paziņojis, ka nevēlas “izjaukt” potenciālo miera procesu un uzskata, ka jaunas sankcijas varētu sarežģīt sarunas ar Kremli.

Kongresa līmenī sankciju likumprojekts tiek izskatīts Senātā, un balsojums varētu notikt pirms jūlija. Senatori Lindsijs Greiems un Ričards Blūmentāls mudinājuši prezidentu ātri pieņemt paketi kā ASV apņēmības apliecinājumu.

Kā ziņo UNIAN, pilna mēroga iebrukuma laikā krievu kopējie kaujas zaudējumi sasnieguši vairāk nekā miljonu cilvēku. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem, no 2022. gada 24. februāra līdz šodienai Krievija ir zaudējusi aptuveni 1 000 340 nogalinātu un ievainotu cilvēku.

Ukraiņu sarkanās līnijas

Tajā pašā laikā miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju joprojām ir iesaldētas. Puses neveic oficiālu dialogu, un galvenās domstarpības – jo īpaši par teritoriju, suverenitāti un drošību – joprojām nav pārvaramas. Ukraina uzstāj uz teritoriālās integritātes atjaunošanu, savukārt Krievija neizrāda vēlmi panākt kompromisu.

Jau vestīts, ka jebkurās turpmākajās Ukrainas miera sarunās nemainīgi paliks trīs fundamentāli jautājumi, kas ir “sarkanās līnijas” un nav apspriežami. Ar šādu paziņojumu intervijā PBK-Ukraine nācis klajā valsts ārlietu ministrs Andrejs Sibiga.

“Man nepatīk šī definīcija. Ir fundamentālas lietas, par kurām netiek runāts, kuras nevar aiztikt. Pirmā ir Ukrainas teritoriālā integritāte un suverenitāte. Ukraina nekad neatzīs okupētās teritorijas. Otrkārt, nevienai valstij nav veto tiesību uz Ukrainas tautas izvēli, uz Ukrainas izvēli attiecībā uz dalību vienā vai otrā savienībā. Vai tā būtu Eiropas Savienība vai NATO,” uzsver ministrs.

Pēc Sibigas teiktā, trešais jautājums, kas netiks apspriests, ir armijas aizsardzības spēju ierobežojumi, kam Ukraina nepiekritīs. Ministrs skaidro, ka par šīm fundamentālajām lietām zina visi Ukrainas partneri.

“Krievija ir jāsauc pie atbildības. Tie visi ir visaptveroša miera elementi. Un es atgādināšu, ka tie bija ierakstīti arī mūsu “miera formulā”, tie atspoguļo pieejas, kas nosaka mūsu pozīciju starptautiskajā arēnā. Pamata lietas, kas mums ir principiālas, ir “nekas par Ukrainu bez Ukrainas”, “nekas par Eiropu bez Eiropas”. Un arī šeit mums ir atbalsts,” rezumē Sibiga.

Kā ziņo UNIAN, marta sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepazīstināja Eiropas līderus ar soļiem, kas nepieciešami mieram Ukrainā. Pēc Ukrainas līdera domām, ikvienam ir jābūt pārliecinātam, ka agresorvalsts Krievija atzīst nepieciešamību izbeigt karu. Nepieciešams arī radīt elementāru uzticību, ko var panākt, atbrīvojot ieslodzītos.

Vienlaikus Eiropas Savienība vienojās par pieciem principiem attiecībā uz miera sarunām. Lai panāktu “mieru ar spēku”, Ukrainai ir jābūt pēc iespējas spēcīgākā pozīcijā aizsardzības ziņā, norāda Eiropas līderi.

Lasiet arī:

Jānis Timma joprojām nav apbedīts, atklāj basketbolista tēvs

Irānas un Izraēlas konflikts liek atminēties biedējošus Vangas un Nostradama pareģojumu šim gadam

Jāņu svinēšana jeb Jaanipäev Igaunijā: piecas idejas īsam svētku ceļojumam

Latvija izteiks oficiālu piedāvājumu Igaunijas un Lietuvas partneriem ieguldīt līdzekļus airBaltic

Valdībā atbalsta Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas izbūvi par 1,765 miljardiem eiro

FOTO | Bergmanis: Mūsu valsts tiek aizsargāta no pirmā centimetra