Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija/Flickr

Rēķinot procentuāli pret valsts iekšzemes kopproduktu, Latvija ierindojusies pirmajā vietā pasaulē militārā atbalsta sniegšanā ukraiņiem.

Otrajā vietā ierindojas Igaunija, trešajā – Polija, ceturtajā Lietuva, bet piektajā – Norvēģija. Tai seko Slovākija, Čehija, Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija un Austrija, liecina  Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati.

Turpināsim palīdzēt Ukrainai un aicināsim citus darīt vēl vairāk, vietnē Twitter paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Prieks, ka militārā atbalsta Ukrainai ziņā esam pirmajā vietā pasaulē (% pret IKP) saskaņā ar @kielinstitute datiem. Turpināsim palīdzēt Ukrainai un aicināsim citus darīt vēl vairāk pic.twitter.com/chRBAnIGVh

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) October 12, 2022

Jau vēstīts, ka Latvijas humānās palīdzības un steidzamo vajadzību atbalsts Ukrainai līdz šim ir bijis aptuveni 14 miljonu eiro apmērā. Turklāt Latvija bija viena no pirmajiem donoriem, kas veica iemaksu piecu miljonu eiro apmērā Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankā (IBRD, Pasaules bankas grupa), lai nodrošinātu steidzamu atbalstu Ukrainas valdībai. Kopš kara sākuma Ārlietu ministrija koordinē un sniedz humānās palīdzības un attīstības sadarbības atbalstu Ukrainai ap 1,75 miljonu eiro apmērā. Tāpat ievērojama daļa Latvijas atbalsta ir bijusi veselības nozarē. Jau no kara pirmās dienas tika sniegta plaša mēroga palīdzība medicīnas nozarei, lai operatīvi reaģētu uz Ukrainas mediķu un cietušo iedzīvotāju steidzamajām vajadzībām.

Pēc Ukrainas valdības datiem, kaitējums valsts infrastruktūrai, videi, pamatvajadzību un iztikas nodrošinājumam lēšams vairāk nekā 100 miljardu eiro apmērā un pieaug ik dienu.

Savukārt kopējās atjaunošanas vajadzības ir sasniegušas 750 miljardus eiro. Ievērojami zaudējumi ir nodarīti Ukrainas civilajai infrastruktūrai: izpostītas aptuveni 2 000 skolas un vairāk nekā 500 medicīnas iestādes; ir iznīcināti vairāk nekā 23 000 kilometru transporta infrastruktūras un vairāk nekā 59 miljoni kvadrātmetru dzīvojamās platības. Kritiskās infrastruktūras objektu un dzīvojamo platību atjaunošana ir prioritāra gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Lasiet arī: VIDEO | Apokaliptiski kadri – Izjuma pēc teju pusgadu ilgas krievu okupācijas

Atbilstoši ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) šā gada 15.augustā sniegtajiem datiem, Krievijas iebrukuma dēļ savas mājas ir bijuši spiesti pamest teju 17 miljoni Ukrainas iedzīvotāju. Gandrīz 11 miljoni ir pametuši Ukrainas teritoriju, savukārt 6,6 miljoni ir iekšēji pārvietoti Ukrainā. Arvien vairāk ukraiņu atgriežas savā valstī – augusta vidū to skaits sasniedza 4,8 miljonus cilvēku. ANO dati liecina, ka Krievijas kara ietekmē humānā palīdzība nepieciešam turpat 18 miljoniem cilvēku.