Ainārs Šlesers. Foto: Juris Vīgulis, Saeima/Flickr

“Levits ir kritis, viņa laiks ir beidzies! Ir pienācis laiks gāzt arī Kariņa valdību!” tā, reaģējot uz Valsts prezidenta Egila Levita paziņojumu, ka viņš nekandidēs uz otro termiņu, izteicies partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers.

“27. maijā plkst 15.00 notiks vislatvijas protests pie Brīvības pieminekļa. Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus, kuri vēl nesen neticēja, ka ir iespējams gāzt Levitu, ierasties uz šo pasākumu. Šajā pasākumā savāksies tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas un tiks gāzts Kariņš! Visus, kas grib piedalīties šajā vēsturiskajā notikumā, aicinu ierasties pie Brīvības pieminekļa,” vietnē “Twitter” mudina Šlesers. “Mēs visi kopā gāzīsim Kariņa varu un tas notiks jau drīz!”

Jāpiebilst, ka soctīklos, reaģējot uz Šlesera paziņojumu, ne viens vien viņu nodēvējis par klaunu, Moskovijas kalpu, kā arī nesimpātisku, aicinot aizvērt muti. “Man patīk, ka šis politklauns nosaka, kurš un kad ir kritis,” vietnē “Twitter” komentē lietotājs ar segvārdu fricis barda. “Tā vien šķiet, ka Gobzems uzvilcis Aināra masku un pļūtī,”’  aicinājumu komentējis “Twitter” lietotājs Kristaps. Dažs pieļauj, ka varbūt kādi 50 dīvaiņi aiziešot uz protesta akciju, kā arī aicina Šleseru nemelot, ka Levits kritis, jo viņš joprojām strādā un nostrādās visu termiņu.

❗️ Tas ir noticis! Levits vairs nebūs Latvijas prezidents. LEVITS IR KRITIS ❗️ pic.twitter.com/fL6t57Kf73

— LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (@LatvijaPirmaja) May 10, 2023

Kā zināms, Levits trešdien, 10. maijā, paziņojis, ka nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā.

“Vienmēr esmu iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām, kas noteiktas Satversmes ievadā, kura pieņemšanu es 2014. gadā rosināju. Pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā koalīcija, kuru veido “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts”.  Tādēļ pēc 2022. gada vēlēšanām aktīvi iestājos par šīs koalīcijas izveidi, sagaidot no tās arī iespējami ambiciozu reformu programmu.  Toreiz uzskatīju, ka šajā koalīcijā varētu uzņemt arī “Progresīvos”,” skaidro Levits.

“Latvijas politisko kursu būtiski ietekmē valsts augstākā amatpersona. Tas Valsts prezidenta vēlēšanās jāņem vērā. Šobrīd koalīcija šajā jautājumā ir sašķēlusies. “Nacionālā apvienība” un “Jaunā Vienotība” ir atbalstījusi manu kandidatūru, savukārt “Apvienotais saraksts” un opozīcijā esošā “Latvija Pirmajā vietā” atbalsta citu kandidatūru. Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu,” teikts Levita paziņojumā.

“Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma.  Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena. Tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas. Tas atstās zīmogu uz Valsts prezidenta amatu, radīs viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radīs šaubas par Latvijas politisko kursu. Trauslajā drošības situācija, kādā atrodas Latvija, tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai,” pārliecināts Levits.

Lasiet arī: Poļi Kaļiņingradu turpmāk dēvēs par Kēnigsbergu

“2019. gadā es tiku ievēlēts uz četriem gadiem. Savus Valsts prezidenta pienākumus šajā laikā esmu pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā “Nacionālās apvienības” un “Jaunās Vienotības” atbalstu, izteicu gatavību kandidēt arī uz otro termiņu. Tomēr atkārtoti uzsvēru, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par  kopēju kandidātu. Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis. Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties,” skaidro Valsts prezidents, aicinot arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu – Uldi Pīlēnu – rīkoties līdzīgi. Tas, viņaprāt, ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.