Foto: Mihai Turturica/Flickr

Lai sniegtu palīdzību zemestrīcē smagi cietušajai Turcijai, piektdien, 10.februārī, Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto rīkojumu “Par humānās palīdzības sniegšanu Turcijas Republikai”, kas paredz caur Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānismu sniegt humāno palīdzību Turcijai, atvēlot palīdzībai 200 000 eiro.

Atbilstoši Turcijas atbildīgo iestāžu sniegtajai informācijai par nepieciešamo palīdzību un Latvijas iespējām to sniegt, zemestrīcē cietušajiem no valsts materiālajām rezervēm tiks nosūtītas 5 000 segas, kā arī trīs ziemas apstākļiem pielāgotas apsildāmas teltis un dažāda veida tehniskais aprīkojums, informē Iekšlietu ministrija.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem organizēs humānās palīdzības sūtījuma sagatavošanu, bet, sadarbojoties ar Turcijas vēstniecību Latvijā, tās nogādāšanu Turcijā.

Tāpat ziedojumu vākšana sākta arī portālā “Ziedot.lv”, kur līdz šim Turcijā cietušo atbalstam saziedoti vairāk nekā 30 000 eiro. Ziedot iespējams šeit.

Līdzās tam no 7. līdz 25.februārim VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes virsleitnante Kristīne Fedotova kā viena no 11 Eiropas Savienības (ES) civilās aizsardzības ekspertu komandas locekļiem strādās postošās zemestrīces skartajā Turcijā, kur ekspertu grupa sniegs atbalstu Turcijas atbildīgajiem dienestiem notikuma vietā, ienākošās starptautiskās palīdzības saņemšanā, palīdzēs apzināt kritiskās vajadzības notikuma vietā, koordinēs sadarbību ar citām starptautiskām organizācijām notikuma vietā, kā arī palīdzēs novērtēt katastrofas radītās sekas.

Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu dalībvalstu civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas. VUGD katastrofu pārvaldīšanas un reaģēšanas jomā ir nacionālais kontaktpunkts, kas nepieciešamības gadījumā nodrošina regulāru komunikāciju un informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisijas Ārkārtas situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centru. Šajā kontaktpuntā tiek saņemta informācija par palīdzību, ko caur Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu lūgušas zemestrīcē cietušās valstis, kā arī dalībvalstu, tajā skaitā, Latvijas, piedāvātā palīdzība. Tādējādi katastrofas skartajai valstij tiek nodrošināta koordinēta un vajadzībām atbilstoša palīdzības sniegšana.

Turcijā un Sīrijā dabas katastrofā bojā gājušo cilvēku skaits pārsniedzis 22 000. Turcijā gājuši bojā vismaz 18 990 cilvēki, kas pārsniedz traģiskās 1999. gada zemestrīces upuru skaitu. Sīrijā dzīvību zaudējuši vismaz 3377 cilvēki.

7,8 magnitūdas stiprajā zemestrīcē bojāgājušo skaits Turcijā un Sīrijā ir pārsniedzis 21 000 cilvēku. ANO norāda, ka bojā gājuši arī simtiem bērnu. Ievainoto skaits Turcijā pārsniedzis 50 000, bet ap 6 000 ēku ir sagrautas.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan) uz trīs mēnešiem izsludinājis ārkārtas stāvokli zemestrīces vissmagāk skartajos reģionos. Tikmēr iedzīvotājos aug dusmas, ka glābšanas operācijas norit lēni, un varas iestādes nereaģē atbilstoši, raksta aģentūra Reuters.

Glābšanas dienestu darbinieki saskaras ar grūtībām nonākt vissmagāk skartajos reģionos, viņus kavē iznīcinātie ceļi, sliktie laika apstākļi, resursu trūkums un nepieciešamība vest līdzi smagu aprīkojumu. Vairāki reģioni ir bez elektrības un degvielas. Vietējie iedzīvotāji pārkrāmē gruvešus paši, meklējot izdzīvojušos, dažviet pat pilnīgi kailām rokām.

Turcijas valdība plāno uz laiku izmitināt cietušos Antālijas, valsts kūrortpilsētas, viesnīcās.

Varas iestādes ziņo, ka zemestrīce skārusi apmēram 13,5 miljonus iedzīvotāju platībā, kas stiepjas 450 kilometrus no Adanas rietumos līdz Dijarbakirai austrumos, un 300 kilometrus no Malatajas ziemeļos līdz Hatajai diendvidos. Sīrijas varas iestādes ziņo par bojāgājušajiem pat Hamā, kas atrodas 250 kilometrus no zemestrīces epicentra.

Glābšanas un meklēšanas darbos iesaistīti vairāk nekā 12 000 ārkārtas dienestu darbinieki, un arī 9 000 karavīru. Palīdzību piedāvājušas vairāk nekā 70 valstis. Vācijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, pārvietojot aprīkojumu uz kravas mašīnu Adanas lidostā, sacīja, ka neko tādu iepriekš nav redzējis. Postījumu platība esot milzīga.

Lasiet arī: Prigožins: Desmit miljoni amerikāņu vēlas Vagner rindās karot pret NATO

Palīdzības organizāciju pārstāvji ir īpaši satraukti par situāciju Sīrijā, kur lielus postījumus jau nodarījis karš. UNICEF pārstāvis Džeimss Elders (James Elder) norādīja, ka kara bēgļi Sīrijas ziemeļaustrumos un Turcijā ir vismazāk aizsargātie zemestrīces upuri. Kara izpostītajā valstī ir ierobežotas palīdzības sniegšanas iespējas, un arī starptautisko komandu darbu kavē resursu trūkums.