Foto: Pexels
“Viņa aizgāja… Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente, ansambļa ”Rīgas pantomīma” soliste, Gunāra Bindes fotomodele jeb vienā vārdā – Ludmila Leite – Plaude. Viņa aizgāja pavisam…” tā savā “Facebook” profilā raksta Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.
Scenogrāfe, vides māksliniece Ludmila Leite-Plaude (dzimusi 24.02.1948) 23.februārī devusies mūžībā. Atvadīšanās notiks 5.martā plkst.15.00 Rīgas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā, Augusta Deglava ielā 63a.
“Ar Ludmilu iepazinos, būdama maza, 12 gadus jauna meitene. Viņai bija 25. Tolaik mans tēvs ļoti vēlējās, lai iemīlu jauno pamāti patiesi un no sirds. Neskatoties uz tēva vēlmi, jāatzīst, ka 50 gadu laikā mūsu savstarpējās attiecības būvējās sarežģīti, caur kāpumiem un dziļiem kritumiem, no kuriem atšķirīgo dzīves uzskatu dēļ izvairīties nespējām (arī pēc tam, kad tēva un Lulu attiecības bija izirušas). Bet viens ir skaidrs. Viņa aiz sevis ir atstājusi neizdzēšamas un gaišas pēdas manā dzīvē. Un līdz ar viņas dzīves noslēgšanos, ir noslēdzies arī viens manas dzīves posms. Nozīmīgs. Uz mūžiem atmiņā paliekošs,” atzīstas Plaude.
Ludmila Leite-Plaude (Leitis) mācījās Rīgas 2. vidusskolā un pēc skolas beigšanas 1966.gadā strādāja “Modes ateljē” par individuālo tērpu šuvēju. 1967.gadā viņa uzsāka mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Stikla izstrādājumu dizaina programma). Ludmila Leite-Plaude beidza RLMV ar diplomdarbu – vitrāžu, informē Latvijas Mākslinieku savienība.
Ludmila Leite-Plaude mācību laikā RLMV uzsāka darboties 20.gs. 60.-70. gados jauniešu vidū populārajā bijušā Celtnieku darbinieku kultūras nama “Oktobris” kustību teātra ansamblī “Rīgas Pantomīma”, ko tolaik vadīja J.Raiņa Dailes teātra aktieris Roberts Ligers (1931-2013). Ansambļa darbā bija iesaistītas tādas radošās personas, kā Modris Tenisons (1945-2020), Ansis Rūtentāls (1949-2000), tekstilmākslinieks Viesturs Bērziņš (1954-2019), gleznotāja Laima Eglīte, dizainers Valdis Majevskis, Eižens Ivanovs (Valpēters), kā arī Edgars Visockis, Valdis Indrihsons, Valērijs Voroncovs u.c. 1967.gadā Ludmila Leite-Plaude piedalījās 1. Baltijas Republiku pantomīmas festivālā (RLB, tolaik PSRS Baltijas kara apgabala virsnieku nams, 1967), kurā “Rīgas Pantomīma” bija pārstāvēta ar modernisma stilistikas izrādi “Ideja” (režisors Roberts Ligers, izrādē tika izmantoti beļģu mākslinieka ekspresionista Fransa Mazerela (1899-1972) grafikas darbu motīvi) un izrādi “Smaids”, kas tapa ar Anša Rūtentāla un Ludmilas Leites-Plaudes u.c. dalību.
“Rīgas Pantomīmas” ansambļa darbība iekļāvās 20.gs. 60.gadu PSRS ideoloģiskā atkušņa progresīvās izpausmēs, kurā aktīvi jaunieši varēja apgūt tālaika novitāti – mīmu kustības, kas prasīja ķermeņa plastiku, nestandarta domāšanu, dodot iespēju paust publiski savus uzskatus un seksualitāti ķermeņa valodā. Ansambļa “Rīgas pantomīma” viena no popularitātes kulminācijām bija izrāde “Ceļš” profesionālajā Latvijas PSR Valsts krievu drāmas teātrī (tagad – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) 1969.gadā ar poētiski filozofisku pantomīmu, kurā piedalījās Ludmila Leite-Plaude, Ansis Rūtentāls, Leons Balodis, Juris Ārgalis (1940-2013), Oļegs Mucenieks, Aleksandrs Pugačevs u.c.
Ludmila Leite-Plaude 20.gs. 60.-70.g. bija fotomākslinieka Gunāra Bindes modele un apmeklēja nākamā dzīvesbiedra, gleznotāja, scenogrāfa Arnolda Plauža (1927-2008) gleznošanas un zīmēšanas nodarbības.
Pedagoga Arnolda Plauža veiksmīgi sagatavota iestājeksāmeniem, Ludmila Leite-Plaude 1971.gadā uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tagad – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare).
Ludmila Leite-Plaude 1976.gadā absolvēja LMA Interjera un iekārtas nodaļu ar diplomdarbu “Transformējamā iekārtas un dekorāciju sistēma ceļojošam teātrim”. Līdzās Ludmilai Leitei-Plaudei 1976.gadā LMA Interjera un iekārtas nodaļu absolvēja Aivars Klindžāns ar diplomdarbu “Bērns, telpa, darbība”, Anna Priedīte saņēma teicamu vērtējumu par diplomdarbā izstrādāto kafejnīcas “Lauma” interjera projektu, ko bija paredzēts realizēt Brestā (Baltkrievija), Zita Vilcāne absolvēja ar darbu “Interjera projekts Rēzeknes kultūras namam”, projektēja Rēzeknes kultūras nama interjeru un realizēja individuālu mūsdienīgu interjeru, Larisa Semjonova absolvēja ar darbu “Gaujas Nacionālā parka Āraišu ezera zonas vizuālā informācija”.
Ludmila Leite-Plaude pirms un LMA studiju laikā uzsāka aktīvi darboties teātra jomā. Iesākumā viņa piedalījās bijušā Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātra (tagad – Valmieras drāmas teātris) izrāžu veidošanā, kurā Arnolds Plaudis bija teātra galvenais mākslinieks no 1971. līdz 1973.gadam. Piemēram, izrāde “Lakstīgalu nakts” (1971), režisors Oļģerts Kroders, dekorators Arnolds Plaudis, deju konsultante Ludmila Leite. Tolaik PSRS populārās Mikloša Ģārfaša (1915-1992) muzikālās komēdijas “Mosties un dziedi” iestudējumu 1971.gadā veidoja aktieris, režisors Edmunds Freibergs, izrādē temperamentīgo Budapeštes tēlu uz skatuves atveidoja un tērpu radīja Ludmila Leite-Plaude, mūziku komponēja Zigismunds Lorencs (1949-2022). 1971.gada iestudētajā izrādē “Gluži neticams notikums”, ko veidoja režisore Māra Ķimele pēc Nikolaja Gogoļa komēdijas “Precības” motīviem, dekoratīvo noformējumu veidoja Ivars Čaks (1943-2021), tērpus Ludmila Leite-Plaude, komponists Zigismunds Lorencs, dziesmu tekstus sacerēja Viktors Kalniņš.
Ludmila Leite-Plaude darbojusies LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes (LRAP) kultūras nama Satīras miniatūru teātra studijā kā pedagoģe (1972) kopā ar Dailes teātra aktrisi Lidiju Pupuri un Latvijas Leļļu teātra režisoru Arvīdu Cepurīti (1929-2009).
Nozīmīgs radošā darba periods Ludmilai Leitei-Plaudei bija darbojoties kopā ar Arnoldu Plaudi Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrī (tagad – Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris). Māksliniece veidoja tērpu skices Krūmiņa un Frica tēliem Ādolfa Alunāna (1948-2012) lugas “Skolotāja tupeles” iestudējumam 1966.gadā, režisore bija Lūcija Ņefedova (1933-2022). Ludmila Leite-Plaude zīmēja tērpu skices Strautiņa, Tiltiņa un Jēkabsona tēliem Ādolfa Alunāna lugas “Mūsu pokāls” uzvedumam 1973.gadā u.c.
1978.gadā scenogrāfi Ludmila Leite-Plaude un Arnolds Plaudis darbojās Siguldas Tautas teātrī, kuru vadīja režisore, tolaik bijušās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvente Solveiga Riekstiņa un bijušā Ļeņina Komjaunatnes Jaunatnes teātra aktieris, režisors Eduards Treimanis.
1979.gadā bijušajā Valsts Liepājas teātrī (tagad – Liepājas teātris) scenogrāfs Arnolds Plaudis, kostīmu māksliniece Ludmila Leite-Plaude piedalījās Jēkaba Janševska (1865-1931) romāna “Mežvidus ļaudis” uzvedumā, režisors Andrejs Migla (1940-2021), mūziku un dziesmas ar Maijas Līcītes tekstu uzvedumam komponēja Imants Kalniņš u.c.
1975.gadā bijušajā LPSR Valsts Rīgas operetes teātrī režisore Marga Tetere (1912-1991) iestudēja komponista Imanta Kalniņa opereti pēc Rūdolfa Blaumaņa joku lugas “No saldenās pudeles”, scenogrāfs Arnolds Plaudis, kostīmu mākslinieces Ludmila Leite-Plaude. Sadarbībā ar režisori Margu Teteri 1985.gadā tika iestudēta muzikālā drāma “Panāksnieku dziesma” pēc Raiņa lugas “Krauklītis” motīviem, mūziku sacerēja Jānis Kaijaks (1931-2021), horeogrāfe, Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece Janīna Pankrate (1924-1997), scenogrāfs Arnolds Plaudis, kostīmu mākslinieces Ludmila Leite-Plaude un Lūcija Ločmele. Savukārt sadarbība ar režisoru Voldemāru Pūci (1906-1981) Ludmilai Leitei-Plaudei bija 1975.gadā, veidojot tērpus Korneja Čukovska (1882-1969) pasaku izrādei “Muša Cakatuša”.
Ludmila Leite-Plaude no 1979.gada radoši sadarbojās ar LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātu un veica interjeru metu izstrādi: Jūrmalas Tenisa kortiem (Lielupe, 1978), bijušajai viesnīcai “Tūrists” (tagad – “Bellevue Park Hotel Riga”, 1982), bijušajam Jūrmalas atpūtnieku apkalpošanas centram Dzintaros, Jomas ielā 40 (1982-1983), bijušā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja ekspozīcijai (1984-1986), bijušajam “Mednieku bārs” (tagad – Ģertrūdes ielā), bijušajai kafejnīcai “Venta” (tagad – Čaka ielā), bijušajai “Pērse” (tagad – Čaka ielā), bijušajai “Rucava” (tagad – Lāčplēša ielā), 1990.gadā piedalījās laulību reģistrācijas un svētku zāles interjera izveidē un vitrāžas izstrādē bijušajai Sējas Pagasta TDP izpildkomitejai. Ludmila Leite-Plaude ārpus Latvijas piedalījās bijušā PSRS Zinātņu Akadēmijas Austrumu pētniecības institūta kompleksa telpu interjera projekta izstrādē (Maskava, Krievija, 1986-1988) u.c.
Māksliniece izstādēs piedalījās no 1970.gada, pirmā izstāde – Republikāniskā scenogrāfijas izstāde (1970). Māksliniece piedalījusies VI Republikas teātra mākslinieku un kino mākslinieku darbu izstādē ar skatuves maketu Ģarfaša lugai “Mosties un dziedi” (bijušais Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1971). Ludmila Leite-Plaude rīkojusi gleznu personālizstādes Teātra muzejā (tagad – LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, 1987) un Mērsragā (1989).
Lasiet arī: «Šoreiz nav sanācis» – JRT atceļ izrādi ar Hamatovu vienā no lomām
Ludmila Leite-Plaude bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1977.gada. 1979.gadā, lai iestātos LMS Scenogrāfu sekcijā, viņa ieguva grafiķa Paula Duškina (1928-1996), scenogrāfu Andra Freiberga (1938-2022), Mirdzas Kangares (1915-1995) rekomendācijas, LMS Scenogrāfu sekcijas priekšsēdētāja Gunāra Zemgala parakstītu ieteikumu LMS valdei, tomēr Ludmilas Leites-Plaudes iesniegums tika noraidīts. Atkārtoti Ludmila Leite-Plaude LMS biedres statusam reflektēja ar vitrāžas mākslinieku Luda Bērziņa, Teņa Graša (1925-2001) un dizainera Imanta Eglīša (1930-2014) rekomendācijām. Tomēr LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītais lēmums, ko pamatoja LMS valdes balsojums, bija negatīvs. Māksliniece 1988.gadā pārsūdzēja LMS valdes lēmumu PSRS MS, apelācija tika apmierināta un Ludmila Leite-Plaude tika uzņemta LMS 1988.gadā.
Ludmilas Leites-Plaudes darbi atrodas Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā un citur.
