Baltā tēja ir diezgan liels retums, tādēļ tiek uzskatīta par elitāru. Visvairāk sastopama un visvairāk lietotāju ir Ķīnā. Šī tēja skaitās viena no izsmalcinātākajām un dārgākajām tējām.

Balto tēju netvaicē, bet žāvē saulē, lai tā saglabātu lapu dabisko izskatu. To tvaikā tur tikai īsu brīdi – apmēram minūti, jo nav pieļaujama lapu fermentācija. Tiesa, dažas šķirnes mēdz viegli fermentēt vai dūmot.

Daudzām baltajām tējām ir pat īpaša plūkšanas metode – novāc tikai pumpura apvalku vai pumpurus un pirmās divas dzinuma lapiņas, vai tikai pašus pumpurus. Baltās tējas uzlējumā lapas izskatās kā sausas lapas – tās nav ne salauztas, ne sarullētas vai oksidējušās. Lapām jābūt sākotnējā krāsā – zaļām vai pelēcīgi zaļām, kā arī lapu baltai apakšpusei jābūt skaidri redzamai.

Baltā tēja atšķirībā no citiem tējas veidiem ir daudz aromātiskāka un veselīgāka. Divas Ķīnā populārākās šķirnes ir “Baltā Peonija” un “Sudraba Adata”. Šīs baltās tējas pagatavošanai nepieciešams mīksts, ne pārāk karst ūdens (50-70 C), jo lapām ir īpaša ēterisko eļļu koncentrācija, kas rada izsmalcināto aromātu. Karsts ūdens to nomāc. Tējai jāievelkas ne vairāk kā piecas minūtes. Baltā tēja garšos vislabāk tiem, kas iecienījuši zaļo tēju.