Mūsu sportisti jau ir devušies uz Dienvidkoreju, lai gatavotos šonedēļ gaidāmajām Ziemas olimpiskajām spēlēm. Lielas cerības tiek liktas tieši uz mūsu bobslejistiem. Īsi pirms došanās uz Phjončhanas mūsējie, trenera Sanda Prūša uzraudzībā, aktīvi atsvaidzināja fizisko sagatavotību treniņu nometnē Ventspilī. Sarunā ar portālu ritakafija.lv treneris atklāj, ka olimpiskā trase viņam patīk, jo notiks cīņa starp sportistiem nevis viņu bobu tehniskajām iespējām.
Pasaules kausa posmos mūsu bobsleja ekipāžas brīžiem demonstrēja diametrāli pretējus rezultātus. Reizēm bija grūti saprast, kura no Oskaru ekipāžām tad ir vadošā. Pasaules kauss bija notikumiem spraigs, bet nu jau sportisti ir devušies savā lielajā cīņa par vietu uz olimpiskā pjedestāla. Īsi pirms viņu aizbraukšanas uz Phončhanu portāls ritakafija.lv nolēma aprunāties ar komandas nopietnāko vīru treneri Sandi Prūsi. Būtu naivi sagaidīt, ka treneris tagad ,sitot dūri uz galda, solītu uz Latviju atgriezties ar zeltu, taču savu optimismu viņš neslēpj. “Tagad, galvenais uzdevums uz olimpiādi ierasties labā veselības formā. Puišiem ir jātiek galā ar dažādām sīkām traumiņām un jāsaved kārtībā veselība, lai nebūtu nekādu traucēkļi sacensībās. Psiholoģiski un emocionāli viņi olimpiādei jau ir gatavi. Tagad vēl treniņu nometnē nostiprināsim fizisko sagatavotību,” stāsta Prūsis. Kas attiecās uz mūsējo sniegumu šajā sezonā, treneris sportistus uzslavē. “Mēs ļoti labi zinām savus plusus. Arī mūsu konkurenti zina mūsu priekšrocības. Esam starp šī sporta veida elites komandām un tā arī būtu jānostartē. Trasi esmu iepazinis un arī izpētījis. Ar puišiem pie tā strādājam jau kādu laiku. Trase nav sarežģīta, bet man patīk, ka tā ir “gudra” trase. Un tur ir vairākas virāžas un punkti, kurus nevar izbraukt vienkārši ar ātrākām sliedēm, lai būtu uzvarētājs. Man tas patīk. Beidzot cīnīsies sportisti nevis viņu tehnika. Savādāk atliek pielikt bobam ātrākas sliedes un viduvējs sportists jau kāpj uz pjedestāla. Šeit tomēr būs šī cīņa, kur jādomā līdzi kustībām trasē,” norāda Prūsis.
Foto: Jānis Ogle