Dmitrijs Medvedevs. Foto: Dima Kavko/ Flickr

Krievijai ir tiesības pielietot kodolieročus, ja tas būs nepieciešams, vietnē Telegram paziņojis bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Viņaprāt, kodoluzbrukuma gadījumā Rietumi neiestāsies par Ukrainu. Turklāt ASV un Eiropas valstu izteiktos brīdinājumus attiecībā uz kodolieroču izmantošanu karā pret Ukrainu viņš nodēvējis par “rituālo verbālo caureju”. Viņš, kā jau ierasts, apvainojis citu valstu līderus, tā, piemēram, ierakstā Lielbritānijas premjerministri Elizabeti Trasu nodēvēdams par “prātā jauniņo Londonas tanti”, kas, viņaprāt, ir pilnībā gatava uzsākt apmainīšanos ar kodoluzbrukumiem ar Krieviju.

“Krievijai ir tiesības pielietot kodolieročus, ja tas būs nepieciešams… Turklāt mēs izdarīsim visu, lai nepieļautu kodolieroču parādīšanos mums naidīgajos kaimiņos. Piemēram, “nacistiskajā” Ukrainā. Iedomāsimies, ka Krievija ir spiesta pielietot jo īpaši bīstamus ieročus pret “ukraiņu režīmu”. Uzskatu, ka NATO neiejauksies konfliktā šajā situācijā,” raksta politiķis.

Kā vēsta Unian, ASV, izmantojot privātus kanālus, Kremlim nosūtījušas brīdinājumu par “katastrofālām sekām” gadījumā, ja Krievija pielietos kodolieročus pret Ukrainu. Vienlaikus Vašingtona norādījusi, ka šobrīd neredz pazīmes tam, ka Maskava gatavotos kodoluzbrukumam.

Jau vēstīts, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nopietni apsver iespēju sarīkot kodolkaru. Tā paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Skidickis.

“Iespējams, ka Krievija izmantos kodolieročus pret Ukrainu. Viņi mēģinās apturēt mūs un iznīcināt mūsu valsti,” intervijā ITV News sacījis eksperts. Skidickis piebildis, ka kodolieroču izmantošana var atstāt iespaidu arī uz citām valstīm, tostarp Poliju, Turciju un Bulgāriju. “Tas ir apdraudējums citām valstīm. Taktisko kodolieroču sprādziens ietekmēs ne tikai Ukrainu, bet arī Melnās jūras reģionu… Mēs atceramies Černobiļas gadījumu. Iespējams, būs vēl viena katastrofa mūsu teritorijā, Austumeiropā.”

Pēdējo mēnešu laikā no krievu propagandistu un ierēdņu puses nemitīgi izskan kodoldraudi. Trešdien, 21.septembrī, tie izskanējuši arī no Putina mutes. Arī bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs iepriekš savā Telegram vietnē rakstījis, ka okupētajās Ukrainas teritorijās norisināsies referendumi un tās tiks pievienotas Krievijai. Savukārt šo pievienoto teritoriju aizstāvēšana notiks ar visiem Krievijas rīcībā esošajiem ieročiem, tostarp, kodolieročiem. “Visiem NATO valstu iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka Krievija ir izvēlējusies savu ceļu. Atpakaļceļa nav,” norādījis Medvedevs.

Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Guruļevs iepriekš vietnē Telegram rakstījis, ka Krievijas kodoluzbrukumu mērķis būs nevis Ukraina, bet gan Vācija un Lielbritānija. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka kodolieroču izmantošana no Maskavas puses neizraisīs vispārēju kodolkaru.

Pēc deputāta teiktā, Maskavai “nav interesanti” veikt kodoluzbrukumu Ukrainai, jo šajā valstī krieviem jādzīvo, vēsta Unian.

“[ASV prezidents] Baidens, spriežot par to, kā mēs izmantosim kodolieročus, runā par sekām, kas skars Krieviju. Viņu analītiķi it kā nav slikti, bet par ko viņi runā – ka mēs izmantosim kodolieročus pret Ukrainu? Ukraina nav interesanta, mums tur vēl jādzīvo, mērķi būs pavisam citi,” raksta Guruļevs. Pēc viņa teiktā, Kremļa mērķis būs Vācijas un Lielbritānijas teritorijas, ko deputāts draud pārvērst tuksnesī.

Lasiet arī: Krievijā mobilizē mirušos un tos, kuri nekad nav dienējuši

Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska domām, Krievijas draudi kārtējo reizi apliecina to, ka Krievija ir jāatzīst par terorisma sponsorvalsti, ziņo Unian.

Eiropas Savienības diplomāti šādus draudus uztver kā paniku un izmisumu Kremlī. Tomēr pēc šādiem izteikumiem pieņemts lēmums ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un palielināt ieroču piegādi Ukrainai.

Arī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs uzskata, ka kodolieroču pielietojuma varbūtība no Krievijas puses pieaugusi. Viņš pārliecināts – ja Krievija  spers šādu soli, Rietumvalstis un ASV var iesaistīties karā.

Tikmēr Bellingcat pētnieks Hristo Grozevs norāda, ka Krievijas kodolarsenāls nav pārbaudīts gadiem, tādēļ pastāv liels risks, ka tas nefunkcionē, kā vajadzētu.