Jenss Stoltenbergs. Foto: Bernt Sønvisen/Flickr

Lai arī, tuvojoties ziemai un ņemot vērā Krievijas uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, nepieciešamā palīdzība būs daudz lielāka, NATO palīdzēs Ukrainai aizstāvēties pret Krieviju “tik ilgi, cik nepieciešams”, norādījis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Drošības organizācijas dalībnieki no 30 valstīm Ukrainai piegādā degvielu, ģeneratorus, medikamentus, ziemas aprīkojumu. un dronu slāpēšanas ierīces, atsaucoties uz Stoltenberga teikto preses konferencē pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes Bukarestē, vēsta The Washington Post.

Daudz lielāka palīdzība būs nepieciešama tuvojoties ziemai, īpaši saistībā ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, sacīja Stoltenbergs.

“NATO turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. Mēs neatkāpsimies. Sabiedrotie sniedz bezprecedenta militāro atbalstu, un es sagaidu, ka arī ārlietu ministri piekritīs palielināt  atbalstu,” uzsvēra Stoltenbergs. “Lielākā daļa karu beidzas sarunās. Tas, kas notiek pie sarunu galda, ir atkarīgs no tā, kas notiek kaujas laukā. Tāpēc labākais veids, kā palielināt mierīga risinājuma iespējas, ir atbalstīt Ukrainu.”

Tāpat viņš norādīja, ka alianse nodrošinājusi Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Šā gada 10.oktobrī Krievija sāka veikt uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Tikai vienas dienas laikā tika sabojāti 30% Ukrainas enerģētikas infrastruktūras. Kopš 10. oktobra uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai nav apstājušies, ziņo Unian.

Iebrucēji grauj elektriskās apakšstacijas, hidroelektrostacijas un siltuma ražošanas iekārtas. Visā valstī sākušies elektrības padeves pārtraukumi. Tāpat Krievija cenšas apturēt Ukrainas atomelektrostacijas.

15.novembrī Krievija pret Ukrainu raidījusi 100 raķetes. Tā bija masīvākā Ukrainas enerģētikas sistēmas apšaude kopš kara sākuma. 17.novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka bez elektrības palikuši desmit miljoni ukraiņu. Tajā pašā dienā Kijivā tika uzstādīts elektrības padeves pārtraukumu antirekords. Dienu vēlāk – 18.novembrī Kijivas pilsētas pārvalde ieteica Ukrainas galvaspilsētas iedzīvotājiem uzkrāt ūdeni un pārtiku, vienlaikus mudinot ukraiņus padomāt par izbraukšanu no valsts uz ziemu, lai taupītu enerģiju. Savukārt 19.novembrī Ukrainas prezidents paziņoja, ka iebrucēji iznīcinājuši aptuveni 50% Ukrainas enerģētikas infrastruktūras.

Šonedēļ – 23.novembrī – Krievija atkal uzbruka Ukrainas energosistēmai, Zaporižjes AES pārejot uz pilnīgu elektroapgādes pārtraukumu. Ukrainas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka visā valsts energosistēmā sākušies elektroapgādes pārtraukumi.

Ceturtdien, 24.novembrī, Kijivā bez elektrības bija 70% dzīvojamo māju, un tika paziņots, ka elektrība tiks ieslēgta tikai uz 2-3 stundām diennaktī.

Jāpiebilst, ka 24.novembrī apritējuši deviņi mēneši, kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 85 720 krievu karavīru, vairāk nekā 10 000 Ukrainas karavīru un 437 bērni.  Kara dēļ dati nav pārbaudāmi.

Lasiet arī: Rosļikova partijas deputātei Saeimā palīdzēs Kurzemes baltā ragana

Latvija ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām, vērtējot ieguldījumu attiecībā pret valsts iekšējo kopproduktu (IKP). Līdz šim Latvija ir sniegusi militāro atbalstu vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Latvijas valsts, uzņēmēji un sabiedrība ir snieguši humāno palīdzību un tūlītēju atbalstu Ukrainai vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā. Latvija ir uzņēmusi un sniegusi atbalstu vairāk nekā 40 tūkstošiem ukraiņu bēgļu.