Foto: Unplash.com

Valsts vides dienests (VVD) šī gada 1.pusgadā par dažādiem vides pārkāpumiem administratīvi sodījis 523 personas, kopumā piemērojot naudassodu 433 088 eiro apmērā.

Par VVD konstatēto pārkāpumu novēršanai uzdoto rīcību labprātīgu neizpildi, VVD kā izpildiestāde piemēro piespiedu izpildes līdzekļus. VVD uzdoto rīcību piespiedu izpildi šogad piemērojis 89 personām. Kā piespiedu izpildes līdzeklis šajos gadījumos tika piemērota piespiedu nauda – kopā 68 650 eiro apmērā.

Piespiedu naudas apmērs ir no 50 līdz 10 000 eiro. Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, katru reizi palielinot piespiedu naudas apmēru, līdz adresāts novērš pārkāpumu.

Dienestā skaidro, ka situācijās, kad uzņēmums ilgstoši neievēro vides normatīvo aktu prasības, VVD var lemt par iekārtās darbības apturēšanu. Šī gada pirmajos sešos mēnešos VVD izdevis astoņus lēmumus par iekārtas darbības apturēšanu.

Pārkāpumi piesārņojuma jomā

Par pārkāpumiem piesārņojuma jomā šī gada 1.pusgadā VVD vidēji piemērojis naudassodu ~553 eiro. Visbiežākie šajā jomā konstatētie pārkāpumi saistīti ar piesārņojošu darbību bez nepieciešamās atļaujas – 55%, bet 18% pārkāpumi konstatēti par darbības atļaujas nosacījumu neievērošanu. Savukārt 27% pārkāpēji šajā jomā saukti pie administratīvās atbildības par vides piesārņošanu.

Pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanā

Par pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanā vidēji piemērots naudassods ~526 eiro. No visiem pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā 24% no personām administratīvi sodītas par neatbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu.

Pārkāpumi zivju resursu ieguvē

Būtisks skaits no administratīvajiem sodiem šajā periodā piemērots par makšķerēšanas un zvejas normatīvo aktu prasību neievērošanu, norāda VVD.

No visiem šiem pārkāpumiem 76% pārkāpēju sodīti par makšķerēšanas normatīvo aktu neievērošanu.

Tā kā lielākā daļa no šiem pārkāpumiem neradīja kaitējumu zivju resursiem, vidējais piemērotais sods bijis ~35 eiro. Savukārt par zvejas normatīvo aktu neievērošanu vidējais piemērotais sods bijis ~361 eiro. Situācijās, kad īpašumā paturēts nelikumīgi iegūts loms, aprēķināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kas šajā pusgadā bijuši 7 364 eiro.

Par būtisku zvejas noteikumu pārkāpumu vienā gadījumā VVD piespriedis naudassodu 303 010 eiro apmērā.

Konkrētajā gadījumā juridiskajai personai piederošie divi zvejas kuģi no 2020.gada 8.februāra līdz 2020.gada 23.novembrim veica zveju Mauritānijas Islāma Republikas ūdeņos neatļautā vietā – tuvāk par 20 jūras jūdzēm no bēguma līnijas lieguma zonā, un šajā laikā lomā ieguva un paturēja dažādu sugu jūras zivis. Tas vērtējams kā būtisks Eiropas Savienības kopējās zvejas noteikumu pārkāpums, un šajā gadījumā atbilstoši ES regulai naudassods tiek noteikts kā nelikumīgi iegūto un lomā paturēto zivju vērtība. Par piemēroto naudassodu vēl notiek tiesvedības process.

Pārkāpumi dabas resursu ieguvē un izmantošanā

Par pārkāpumiem dabas resursu (ūdens un zemes dzīļu) ieguvē un izmantošanā vidējais piemērotais naudassods bijis ~ 491 eiro. Papildus naudassodam par prettiesisku dabas resursu (zemes dzīļu) ieguvi un lietošanu VVD piemērojis Dabas resursu nodokļa papildlikmi (uzrēķinu) 174 568 eiro apmērā.

Citi pārkāpumi

VVD administratīvi sodījis arī par citiem pārkāpumiem, kas saistīti ar vides aizsardzības prasību neievērošanu. Tā, piemēram, 18 personas sodītas par pārkāpumiem ietekmes uz vidi novērtējuma jomā – darbību bez tehniskajiem noteikumiem vai to neievērošanu, bet par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu VVD, kā arī amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu administratīvi sodītas 18 personas.

VVD veic piesārņojuma kontroli, atkritumu apsaimniekošanas uzraudzību, zemes dzīļu un dabas resursu uzraudzību, ūdens resursu uzraudzību, gaisa piesārņojuma kontroli, zivju resursu uzraudzību un kontroli, kā arī kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Lai konstatētu pārkāpumus, VVD aktīvi vides kontrolei izmanto aizvien dažādākas tehnoloģijas.

Tā, piemēram, meža kameras tiek izmantotas cīņā pret maluzvejniecību, tiešsaistes videokameras piesārņojuma kontrolei, transporta plūsmu novērošanas sistēmas, lai izsekotu atkritumu plūsmas, bet e-deguns smaku kontrolei.