Foto: Daniela Reihenbaha/BNN

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apzināti pārkāpj vispārpieņemtās uzvedības normas, līdzīgi, kā to dara pedofili, uzskata ukraiņu psihoanalītiķe Nataļja Davidova.

Eksperte norāda, ka Putins ir perverss cilvēks ar pretdabisku un bīstamu psihi, vēsta Postimees.

Psihoanalītiķe neanalizē iemeslus, kāpēc 21.gadsimta lielākais ļaundaris ir kļuvis par tādu, kāds viņš ir, vien konstatē, ka perversija ir garīga struktūra, kas balstās uz spēju vienlaikus atzīt un neatzīt savstarpēji izslēdzošas lietas, tādējādi pārkāpjot sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas, kā to dara pedofili.

“Piemēram, pedofils zina, ka dara pāri bērnam (pretēji viedokļi praktiski nepastāv) un atsakās no šīm zināšanām, ieviešot papildus nosacījumu, ka “samaitātais bērns padarījis viņu par savas baudas instrumentu”,” skaidro Davidova.

Psihoanalītiķe ir pārliecināta, ka perversos sadistos ir pārvērsta arī liela daļa Krievijas iedzīvotāju. “Es nedomāju, ka visi, kuri piekrīt Putina nacisma uzskatiem, ir subjekti ar perversu struktūru, vai ka Krievijas teritorijā dzīvo 140 miljoni maniaku – sadistu. Šajā sabiedrībā pārstāvētas visas struktūras, tāpat kā jebkurā citā. Taču propagandas diskurss ir atklāti perverss, un perversija, kas ir katrā no mums, taču ir nomākta tiktāl, ka mēs to neapzinamies, Putina nacisma formātā ir atmodināta. Tā vairs nav nomākta, bet ir daļēji vai pilnīgi apzināta.”

Jau vēstīts, ka arī Putina paziņa, bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Sergejs Žirnovs Krievijas prezidentu atzinis par bīstamu cilvēku, kas rīkojas emociju iespaidā un patiešām varētu pielietot kodolieročus.

“Es domāju, ka situācijā, kādā Putins atrodas šobrīd, viņš to var izdarīt. Es baidos, ka viņš to var izdarīt. Koalīcija pret Putinu vēl ir gana spēcīga. ASV un NATO kopējais militārais potenciāls ir vairākas reizes lielāks nekā Krievijas kopējais potenciāls un pat nedaudz pārspēj tās kodolpotenciālu. Ne viss Krievijas kodolpotenciāls, kas tiek lēsts nedaudz vairāk kā 6 000 kaujas galviņu apmērā, ir kaujas gatavībā,” Žirnovu citē Unian.

Pēc viņa stāstītā, Žirnovs ar Putinu iepazinies 1980.gadā, kad tagadējais Krievijas prezidents viņu pratināja. “Toreiz viņš man šķita tāds cilvēks, kurš priecājas par savu varu un ļoti vēlas tikt paaugstināts amatā, tāpēc centās man “piešūt lietu”. Viņam tas neizdevās,” atceras Žirnovs.

Žirnovs piebilst, ka 1984.gadā kopā abi  iestājās Andropova vārdā nosauktajā institūtā, kur gatavoja speciālistus izlūkošanai ārvalstīs. “Pēc apmācībām Putina raksturojumā bija teikts, ka viņš ir cilvēks, kurš emociju iespaidā var pieņemt lēmumus, kas būs bīstami viņam un dienestam. Viņu ārvalstu izlūkošanas dienestā nepaņēma… Šis raksturojums apstiprinās tagad. Putins ir ļoti bīstams cilvēks, kurš rīkojas emociju iespaidā,” brīdina Žirnovs.

Kā ziņots, Krievijas diktators Vladimirs Putins nopietni apsver iespēju sarīkot kodolkaru. Tā paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Skidickis.

Lasiet arī: Latvijas vēsturē vērienīgākajā  «kokaīna lietā», iespējams, iesaistīti četri VID darbinieki

“Iespējams, ka Krievija izmantos kodolieročus pret Ukrainu. Viņi mēģinās apturēt mūs un iznīcināt mūsu valsti,” intervijā ITV News sacījis eksperts. Skidickis piebildis, ka kodolieroču izmantošana var atstāt iespaidu arī uz citām valstīm, tostarp Poliju, Turciju un Bulgāriju. “Tas ir apdraudējums citām valstīm. Taktisko kodolieroču sprādziens ietekmēs ne tikai Ukrainu, bet arī Melnās jūras reģionu… Mēs atceramies Černobiļas gadījumu. Iespējams, būs vēl viena katastrofa mūsu teritorijā, Austumeiropā.”

Pēdējo mēnešu laikā no krievu propagandistu un ierēdņu puses nemitīgi izskan kodoldraudi. Trešdien, 21.septembrī, tie izskanējuši arī no Putina mutes.

Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska domām, Krievijas draudi kārtējo reizi apliecina to, ka Krievija ir jāatzīst par terorisma sponsorvalsti, ziņo Unian.

Eiropas Savienības diplomāti šādus draudus uztver kā paniku un izmisumu Kremlī. Tomēr pēc šādiem izteikumiem pieņemts lēmums ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un palielināt ieroču piegādi Ukrainai.

Arī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs uzskata, ka kodolieroču pielietojuma varbūtība no Krievijas puses pieaugusi. Viņš pārliecināts – ja Krievija  spers šādu soli, Rietumvalstis un ASV var iesaistīties karā.

Tikmēr Bellingcat pētnieks Hristo Grozevs norāda, ka Krievijas kodolarsenāls nav pārbaudīts gadiem, tādēļ pastāv liels risks, ka tas nefunkcionē, kā vajadzētu.