Foto: Pexels

18.martā tiek atzīmēta Pasaules miega diena. Tās ietvarā tiek aktualizēta pilnvērtīga miega nozīme ikviena cilvēka dzīvē. Lai informētu plašāku sabiedrību par miega traucējumu izpausmēm un profilaksi, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti ir sagatavojuši informatīvu materiālu, kas satur 15 padomus veselīgam miegam.

Profesors Guntis Karelis, Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs: “Pēdējo gadu laikā arī Latvijā straujiem soļiem attīstās miega medicīna, kas ir gana plaša joma un paredz multidisciplināras mediķu komandas iesaisti miega traucējumu identificēšanā un ārstēšanā. Jau šobrīd Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā tiek organizēti miega traucējumu konsīliji. Visbiežāk pacientiem ar dažādas izcelsmes vai dažādu iemeslu miegainību, kustību traucējumiem miegā un netipiskas norises parasomnijām*. Jau tuvāko mēnešu laikā plānojam mūsu slimnīcā piedāvāt neirologa – miega speciālista** ambulatorās konsultācijas.”

Madara Mičule, Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas ārste – neiroloģe: “Veselīgs miegs ir tikpat svarīgs kā elpošana un ēšana. Miega laikā notiek ļoti svarīgi fizioloģiski procesi – šūnu atjaunošanās, vielmaiņas gala produktu izvadīšana, enerģijas rezervju atjaunošana. Neraugoties uz to, mūsu intensīvajā dzīves ritmā un arī stresainajā ikdienā, tieši uz miega stundu un kvalitātes rēķina mēģinām iegūt papildus stundas darbam, ģimenei un izklaidēm. Iespējams – neapzinoties un nemaz nenojaušot, kādu kaitējumu sev izdarām. Īpaši -ilgtermiņā! Nepietiekams un/vai nekvalitatīvs miegs ietekmē koncentrēšanās spējas, atmiņu, garastāvokli, kā arī var novest pie tādu nopietnu hronisku slimību attīstīšanās kā, piemēram, arteriāla hipertenzija vai cukura diabēts.”

Kādos gadījumos būtu jāvēršas pie miega speciālista?

– Izteikta miegainība dienas laikā, grūtības palikt nomodā, regulāra iesnaušanās lekciju laikā vai pie auto stūres.

– Krākšana naktīs, elpas apstāšanās epizodes miega laikā, īpaši tad, ja cilvēkam ir liekais svars un/vai paaugstināts asinsspiediens.

– Grūtības vakaros laicīgi iemigt un pamosties no rītiem, vai tieši pretēji – pārlieku ātra iešana gulēt un agra celšanās.

– Staigāšana, ēšana miegā vai citas savādas, neparastas darbības, notikumi miega laikā.

– Pārmērīga kustēšanās, grozīšanās gultā, pat spārdīšanās un kaušanās miegā.

– Nemiera, diskomforta sajūta kājās, kas pastiprinās pirms iemigšanas un šo nepatīkamo sajūtu mazina kāju kustināšana.

– Bezmiegs, kas izpaužas kā iemigšanas un/vai miega noturības traucējumi.

Izņemot situācijas, kad cilvēkam jau ir diagnosticētas tādas saslimšanas kā depresija, hroniska trauksme un cilvēks jau ilgstoši lieto medikamentus miegam. Tādās situācijās jāvēršas pie psihiatra.

*parasomnijas – ir miega traucējumu kategorija, kas ietver neparastas kustības, uzvedību, emocijas, uztveri un sapņus, kas rodas aizmigšanas, miega laikā, starp miega stadijām vai miega uzbudinājuma laikā.

**Neirologs – miega speciālists – diagnosticē un ārstē dažādus ar miegu saistītus traucējumus un slimības, kā arī izglīto un sniedz rekomendācijas par veselīga miega paradumiem un tā nozīmīgumu.