Pēc trieciena, ko sagādājis britu balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pārējo 27 bloka dalībvalstu līderi piektdien pulcējas uz neformālu samitu Bratislavā, lai meklētu ceļus, kā iedvest jaunu sparu Eiropas projektam, lai gan to apgrūtina nerimstošās domstarpības gan imigrācijas, gan ekonomikas jautājumos.

Tā dēvētais Breksits, par ko jūnijā nobalsoja briti, pielicis punktu vairāk nekā pusgadsimtu ilgušajam ES paplašināšanās un ciešākas integrācijas procesam. Savienība, kas ilgu laiku tikusi uzskatīta par miera un labklājības garantu kontinentā, tagad sastopas ar grūtībām pārliecināt savus pilsoņus, ka tā joprojām darbojas viņu labā.

Gadiem ilgstošā ekonomiskā un finanšu krīze daudzās dalībvalstīs novedusi pie rekordaugsta bezdarba, kamēr nekontrolētā nelegālo imigrantu plūsma un islāma ekstrēmistu rīkotie terorakti liek vēlētājiem arvien lielākā skaitā pieslieties populistu un eiroskeptiķu partijām.

“Pēc Lielbritānijas balsojuma vienīgais, kam ir jēga, ir vēss un nežēlīgi godīgs situācijas izvērtējums,” samita priekšvakarā žurnālistiem Bratislavā norādīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī krīze būtu velta.”

Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pirms dažām dienām atzina, ka ES atrodas “eksistenciālā krīzē”.

Neskatoties uz nepieciešamību rast jaunu ES attīstības vīziju, līderi jau sākotnēji centušies pieklusināt cerības uz kādu radikālu izrāvienu, par ko varētu tikt panākta vienošanās Slovākijas galvaspilsētā rīkotajā sanāksmē, un tam par pamatu lielā mērā ir nepārvaramas domstarpības svarīgākajos jautājumos, īpaši nelegālās imigrācijas jomā. Tā vietā sagaidāms, ka dalībvalstu līderi lielāko uzmanību pievērsīs jautājumiem, kuros iespējams rast kopīgu nostāju, tostarp sadarbībai aizsardzības jomā, ārējo robežu nostiprināšanai un ES investīciju fonda palielināšanai, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu.

Samita mērķis ir sagatavot konkrētākus priekšlikumus martā gaidāmajam samitam, kurš sakrīt ar bloka dibināšanas dokumenta – Romas līguma – 60. gadadienu.

Taču daļa amatpersonu privātās sarunās atdzīst, ka vērā ņemamas iniciatīvas nav iespējams pirms nebūs notikušas Nīderlandē, Francijā un Vācijā nākamgad gaidāmās vēlēšanas.

Kopīgajā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kas ceturtdien notika Parīzē, Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš, nākamā gada vēlēšanās, domājams, cietīs sakāvi, norādīja, ka galvenā prioritāte esot nostiprināt ES robežas pret ārējiem draudiem. Savukārt Merkele uzsvēra, ka Bratislavas samitam jādemonstrē spēja “kopīgi reaģēt” uz ES trūkumiem.

Merkele, kas pēdējos gados bijusi visietekmīgākā starp ES līderiem, tagad arī pašas mājās izjūt pieaugošu politisko spiedienu, pateicoties savam pagājušā gada vienpersonīgajam lēmumam atvērt Vācijas robežas faktiski nekontrolētai nelegālo imigrantu straumei. Viņas rūkošo ietekmi apliecina nespēja pārliecināt tā dēvēto Višegrādas grupu, kurā ietilpst Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija, pieņemt Berlīnes un EK atbalstīto ideju par patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām.

Tā vietā Višegrādas grupa pieprasa domāt par pārliekās Briseles varas ierobežošanu, norādot, ka tā bijusi galvenais cēlonis, kas novedis pie “Breksita”.

Tomēr nav sagaidāms, ka līderi lielu uzmanību pievērsīs gaidāmajām sarunām ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no ES, kuras, domājams, vēl gadiem prasīs bloka resursus un uzmanību, draudot izsaukt jaunas domstarpības dalībvalstu vidū.

Informācija: BNS