Pēc tam, kad valdības īstenotās nodokļu reformas un citu ekonomisko aktivitāšu rezultātā ir notikušas izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ceļu un tiltu būves uzņēmumi ir saņēmuši jaunos elektroenerģijas rēķinus, kas ir vidēji par 40-100 procentiem lielāki nekā iepriekš. Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) ir pārsteigta par atbildīgās Ekonomikas ministrijas nekompetenci un vienaldzību elektroenerģijas cenu izmaiņu kontekstā, aizmirstot par veselu nozaru darbu sezonalitāti, par apzinātu to konkurētspējas pazemināšanu, par prioritāšu radīšanu citu valstu uzņēmējiem Latvijas tirgū.

Tāpēc LCB ir nosūtījis Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli ar aicinājumu noskaidrot un sodīt vainīgos, un, galvenais, operatīvi veikt izmaiņas OIK finansēšanas modelī, lai nepieļautu ceļu būves, lauksaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru iznīcināšanu.

Vēstulē Ministru prezidents tiek informēts – lai gan pašlaik atbilstoši ražošanas sezonālajam raksturam uzņēmumos strādā tikai palīgnozaru struktūrvienības, nav prognozējams, kāds rēķinu kāpums būs tad, kad tiks iedarbinātas asfaltbetona rūpnīcas un citas iekārtas.

LCB ir veicis situācijas ekspresanalīzi un konstatējis, ka ceļu un tiltu būves uzņēmumi nevar ziemas mēnešos atteikties no patērējamās elektrības jaudas, kas ir vajadzīga vasarā, intensīvas ražošanas laikā. Arī periodiska jaudas samazināšana nav risinājums, jo ekspertu vērtējumā jaudas pieslēguma maksu maiņa divas reizes gadā uzņēmumam izmaksās vēl dārgāk nekā nupat jaunajos rēķinos izstādītais elektroenerģijas cenu palielinājums.

LCB konstatē, ka ceļu būvētājiem šis ir kārtējais negaidītais pārsteigums līdztekus ceļu un tiltu ilgtermiņa finansēšanas modeļa pieņemšanas aizmiršanai nodokļu reformas realizācijā, ceļu būves darbu par 200 miljoniem samazināšanai nozarei 2019. un 2020.gados, valsts finansētā monopola ceļu uzturēšanai darbības neizvērtēšanai, Nacionālā attīstības plāna un Transporta attīstības pamatnostādņu plānu koriģēšanai uz leju situācijā, kad ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir skaidrs, ka ceļu sabrukums ietekmē ne tikai iedzīvotāju mobilitāti un drošumspēju, bet pat par valsts drošību.

Ceļu būves uzņēmēji jau četrpadsmit gadus izjūt politisko spēku vienaldzību pret ceļu un tiltu remontiem, kas aizsākās ar Autoceļu fonda likvidēšanu un turpinās ar nevēlēšanos risināt nozares finansējuma problēmu 2020. gadā, kad Eiropas Savienības naudas vairs nebūs, bet valsts budžeta finansējuma vēl nav. Tāpēc vēstulē tiek pieļauts, ka maksas par elektroenerģiju dubultošana tieši ražošanas objektos gadā, kad notiks Saeimas vēlēšanas, izskatās pēc izsmalcinātas ņirgāšanās gan par nozari, gan par valdības vadītāju.