Foto: Flickr.com/Valsts kanceleja

Valdības iecere jau nākamnedēļ skatīt nekvalitatīvi izstrādāto Ostu reformas likumprojektu liecina par nekompetenci un ostu nozares darbības neizpratni. Valdībai nav ne mazākās nojausmas, kādai vajadzētu būt ostu attīstībai ilgtermiņā, bet premjers Krišjānis Kariņš savus Ostu, tranzīta un loģistikas padomes priekšsēdētāja pienākumus ir vienkārši ignorējis.

Pret Ostu reformu tās pašreizējā redakcijā iebilst kā Latvijas trīs lielajās ostās strādājošie uzņēmēji, tā nozares eksperti. Iebildumi pret vairākiem ostu likumprojekta aspektiem ir arī Ekonomikas un Finanšu ministrijām. Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka gan jau neatrisinātos ostu pārvaldības modeļa reformas jautājumus varēs pieslīpēt likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā, bet valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pat izpaudies, ka otra lielākā Latvijas tautsaimniecības nozare – tranzīts, Latvijai nav vajadzīga.

Pēc Kariņa domām tranzīta nozare un ostas, kuras ar savu darbu ik gadu valsts ekonomikā ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus, padara bagātus tikai atsevišķus indivīdus, bet valsti kopumā – nē.

Par Kariņa kunga absolūto nekompetenci ostu jautājumos liek domāt arī tas, ka viņš, būdams arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes priekšsēdētājs, kopš pagājušā gada 15.jūlija nav sasaucis nevienu šīs padomes sēdi. Taču tieši šī padome koordinē valsts politiku ostu attīstībā, un, kā teikts padomes mājas lapā: “[..] sniedz  iespēju nozares vadošiem dalībniekiem Ministru prezidenta vadībā apspriest būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par darāmiem darbiem.” Pagaidām premjers Kariņš ar saviem izteikumiem sniedzis palīdzīgu roku vien nozares konkurētspējas graušanā, un apstākļos, kad ģeopolitiskās situācijas un Covid-19 ierobežojumu ietekmē kravu apgrozījums ostās jau tā dramatiski krīt, tas Latvijas ekonomikai var radīt smagas sekas.

Ārvalstu investoru padome Latvijā norādījusi, ka diskusijās par ostu pārvaldības modeļa maiņu svarīgi ir iezīmēt mērķus, kādas Latvija vēlas redzēt savas ostas 2030.gadā vai 2040.gadā. Tomēr valdībai tāda redzējuma nav. Ostu attīstības programma izstrādāta vien 2014.-2020.gadam, un tas nozīmē, ka valdība nezina ne tikai to, kā mūsu lielajām ostām jāattīstās kaut vai tuvāko piecu gadu periodā, tai nav arī ne jausmas, kā ostām jāattīstās šogad. Trūkst skaidrības ne vien par ostu ilgtermiņa attīstības vīziju (jo tādas gluži vienkārši nav), investīciju politiku un daudziem citiem ostu darbībai būtiskiem jautājumiem, nav skaidri arī reformas īstenošanas termiņi. Toties ir revolucionārā pārliecība, ka reforma, lai cik greiza tā būtu, jārealizē par katru cenu, jo tā, lūk, noteikts Kariņa valdības deklarācijā.

Tas, ka šāda nepārdomāta, līdz galam neizstrādāta reforma, kurā nav ņemts vērā ostās reāli strādājošo komersantu viedoklis, valstij var atnest vairāk ļaunuma, kā labuma, valdības vadītāju neinteresē.

youtube icon
Abonēt youtube