Foto: Unplash.com

65% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka vismaz daļēji nav apmierināti ar savu dzīves, darba un miega līdzsvaru. Tomēr tikai katrs trešais uzskata miegu par prioritāti, un katrs ceturtais joprojām guļ ne vairāk kā sešas stundas. Vai labs miegs izzūd? Miega eksperte dalās domās par to, kas zog mūsu dārgās miega minūtes un atklāj, kā pandēmija ir ietekmējusi mūsu miega kvalitāti.

Miega trūkums rada bēdīgas sekas

Veiktais *miega pētījums parāda, ka 54% Latvijas iedzīvotāju daļēji nav apmierināti ar savu dzīves, darba un miega līdzsvaru, bet 11% ir pavisam neapmierināti ar to. Trešdaļa aptaujāto atzīst, ka miegs viņiem ir vienkārši nepieciešamība, un ceturtā daļa parasti pavada miegā tikai sešas stundas vai pat vēl mazāk.

Lai arī mēs esam raduši veltīt laiku darbam, sociālai dzīvei, veselībai un miegam atbilstoši savām vajadzībām vai prioritātēm, ārste un miega eksperte saka, ka veselīgs līdzsvars rodas, kad mēs sadalām diennakti trīs līdzīgās daļās: astoņas stundas paredzam darbam, tikpat miegam un tikpat pārējām aktivitātēm.

Svarīgi atcerēties, ka šīs trīs daļas ir savstarpēji saistītas – novirzes vienā no daļām ietekmē pārējās. Saskaņā ar ekspertes teikto, mūsu miega un nomoda laiks ir savstarpēji saistīts. Piemēram, izdegšana darbā, pārmērīgas vai nepietiekamas fiziskās aktivitātes, neveselīgs uzturs, kā arī attiecības ar līdzcilvēkiem var ietekmēt miega kvalitāti, savukārt nepietiekams vai slikts miegs var negatīvi ietekmēt mūsu ikdienas sniegumu, kā arī fizisko un emocionālo stāvokli.

Kā norāde ārste Natālija Bērziņa, nepietiekamam un sliktam miegam var būt ļoti būtiska ietekme. “Ja tu bieži guli mazāk nekā septiņas stundas, tas palielina nopietnu saslimšanu risku. Tādējādi, cilvēkiem, kas guļ mazāk nekā septiņas stundas, ir vājāka imūnsistēma, viņi ir jutīgāki pret sāpēm, viņiem ir lielāka iespēja kļūdīties darbā un viņi arī biežāk cieš auto avārijās”.

Īsāk sakot, cilvēki, kas guļ slikti, biežāk cieš no negatīvām emocionālām un profesionālām sekām, kā arī ar fizisko veselību saistītām problēmām. Daudzi no mums ir piedzīvojuši negulētās nakts vai slikta miega sekas nākamajā dienā: nespēju koncentrēties, skaidri domāt vai adekvāti reaģēt uz situācijām. Tāpat miega trūkums bieži samazina fizisko izturību. Savukārt, visnopietnāko kaitējumu mūsu ķermenim nodara regulāri un ilglaicīgi miega traucējumi, slikts miegs un neregulārs miega-nomoda ritms,” saka miega eksperte.

Mēs ilgojamies pēc miega

Ja vien tas būtu iespējams, teju puse Latvijas iedzīvotāju gulētu vairāk stundu nekā viņi to parasti dara. Tad kas gan mūs attur no miega? Pētījums atklāj, ka visizplatītākie šķēršļi, lai mēs gulētu tik ilgi, cik mums patiktu, ir domas par darbu (36%) vai citām problēmām (26%), darbi, kas saistīti ar māju vai ģimeni (22%), miega problēmas (23%) un sērfošana internetā (18%).

Ārste diemžēl novēro bēdīgu tendenci – cilvēki neuztver miegu kā prioritāti un upurē to karjeras, studiju, ģimenes dēļ, tādējādi palielinot to cilvēku loku, kuri cieš no nepietiekama miega radītām problēmām.

Bailes un trauksme ir visbiežāk minētais miega traucēklis aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū (57%). Miega ekspertei ir ieteikums: “Paņemot līdzi gultā nemiera pilnas domas par dienas darbiem, mīļoto cilvēku veselības problēmām, bērnu audzināšanas rūpēm un citam problēmām, mūsu smadzenes aktīvi stādā ar šo informāciju un nevar to nolikt malā, lai aizmigtu. Tāpēc dažas stundas pirms gulētiešanas ir ieteicams apsēsties tā saucamajā “baiļu krēslā” un izrunāt vai pierakstīt visas šīs nemierīgās domas. Ja tomēr tās turpina vajāt arī naktī un traucē gulēt, ieteicams ieviest “baiļu dienasgrāmatu”, kuru turēt uz naktsskapīša un nepieciešamības gadījumā izmantot.”

Viņa piebilst, ka, lai mazinātu stresu, var lietot arī kādu no aplikācijām, kas paredzētas relaksācijai, elpošanai vai meditācijām, ka arī interneta pārraides vai grāmatas. Arī aromterapija var palīdzēt.

Ja šādas vienkāršas metodes nepalīdz un bezmiegs turpina vajāt, jāmeklē profesionāļa palīdzība, piemēram, vēršoties pie kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālista, kas strādā ar bezmiegu un trauksmi.

Kā pandēmija ietekmē mūsu miegu?

Daļai cilvēku pandēmijas laikā miegs ir pasliktinājies. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pieredzēja vismaz daļējas miega grūtības pandēmijas laikā. Ārste atzīst, ka virkne cilvēku, kas nekad iepriekš nebija saskārušies ar miega traucējumiem, sāka tos piedzīvot pandēmijas laikā.

“Covid-19 infekcijai var būt tieša negatīva ietekme uz miegu. Piemēram, pacienta miega-nodoma režīms ir traucēts slimības laikā un atlabšanas procesā, izraisot īslaicīgu bezmiegu, kas var vēlāk progresēt un pārvērsties par hronisku bezmiegu. Izmainīts darba-dzīves cikls, bailes par savu un mīļo cilvēku veselību, finansiāla nedrošība, negatīva informācija par koronavīrusu var izraisīt dažādus miega traucējumus cilvēkiem, kuriem iepriekš šādu problēmu nebija. Miega profesionāļu vidū pat ir parādījies jauns termins: Covid – insomnia,” skaidro speciāliste.

Pandēmijai gan ir arī sava gaišā puse. Kā apgalvo N. Bērziņa, pandēmija ir piespiedusi daudzus cilvēkus palēnināt dzīves tempu, novērtēt laba miega nozīmi, un radījusi iespēju uzlabot guļamistabu. Pandēmijas laikā daudzi cilvēki varēja veltīt papildu stundu miegam – agrāk šī stunda bija nepieciešama ceļā uz skolu vai darbu. Tādējādi tika arī samazināta atšķirība gulētiešanas un celšanās laikam darba dienās un brīvdienās, un mazinājās neveselīgā tendence darba nedēļas laikā miegam laupītās stundas atgūt brīvdienās.

“Ne tikai pandēmija, bet arī pēdējā laikā pieaugošā uzmanība, kas tiek veltīta fiziskajai un emocionālajai veselībai, uzturam un miegam, pamazām maina maldīgo priekšstatu, ka negulēšana ir stilīga. Šobrīd darbinieki, kuri ir labi atpūtušies, ievēro veselīgu diētu un mīl vingrot, ir augstu novērtēti,” ir ievērojusi Natālija Bērziņa.

*Pētījumu par miega paradumiem Latvijā pēc IKEA pasūtījuma veica uzņēmums Norstat 2021. gada jūlijā, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus.