Lai Latvijas pensiju fondu līdzekļi vairāk tiktu ieguldīti Latvijas ekonomikā, tostarp vietējo uzņēmumu akcijās, ir jāveic virkne uzlabojumu. Turklāt uzlabojumi ir nepieciešami ne tikai likumdošanas un tirgus regulācijas līmenī, bet arī Latvijas uzņēmumu pārvaldībā, intervijā aģentūrai BNS uzsvēra ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “INVL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

“Mums biržā joprojām ir emitenti, kuru korporatīvā pārvaldība ir deviņdesmito gadu vai pat alu laikmeta līmenī. Nu diemžēl arī šie emitenti reprezentē Latvijas akciju tirgu – gan mums, gan ārvalstu investoriem, gan vietējām mājsaimniecībām. Turklāt šāda rīcība nekādi netiek nosodīta. Ir sajūta, ka, piemēram, regulators, birža drīzāk no tā norobežojas,” stāstīja Martinovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka savukārt ieguldījumu pārvaldniekiem likums nosaka, ka ar pensiju plānos ieguldītajiem līdzekļiem ir jārīkojas kā rūpīgiem un gādīgiem saimniekiem. “Tādēļ, ja mēs ieguldām naudu vietējo uzņēmumu akcijās, un redzam, ka līdzekļi no šiem uzņēmumiem faktiski tiek izzagti, un nav nekādu efektīva veida, kā to apturēt, tad kā mums rīkoties? Mēs “balsojam ar kājām” un pametam šādu uzņēmumu,” piebilda Martinovs.

Kā piemēru viņš minēja faktu, ka ir uzņēmumi, kuru padomes locekļi algā par darbu padomē gadā saņem vairākus miljonus eiro. “Gluži vienkārši padome, kurā ir lielākā akcionāra beneficiāri jeb saistītie labuma guvēji, šādā veidā tiek izmantota peļņas sadalei. Savukārt dividendes, kuras pienāktos visiem akcionāriem – tostarp mazākuma –, netiek maksātas,” norādīja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, retoriski jautājot, vai tiešām šādu uzņēmumu akcijās būtu jāiegulda Latvijas pensiju fondos savāktā nauda?

“Tādēļ gribētos, lai birža aktīvāk aizstāvētu mazākuma akcionāru intereses. Savukārt regulatoram nevajadzētu attālināties un norobežoties no dažādām domstarpībām uzņēmumu akcionāru vidū. Emitentiem ir jāredz, ka mazākuma akcionāru intereses regulatora acīs ir svarīgākas par emitenta interesēm. Ja uzņēmums ir atnācis uz regulēto tirgu un piesaistījis tur naudu, tad tam ir arī jāuzņemas atbildība mazākuma akcionāru priekšā. Regulatoram šajā pozīcijā ir jābūt ļoti striktam, jo mazākuma akcionāri jebkurā situācijā būs visneaizsargātākie. Ja mazākuma akcionāri jutīs, ka viņi šajā tirgū nav aizsargāti, tad nav nekādu problēmu “nobalsot ar kājām” un aiziet ar visu naudu uz pilnīgi citu valsti. Regulatora uzdevums ir regulēt, sargāt un veicināt tirgus attīstību. Visas šīs funkcijas ir svarīgas. Nevar tikai regulēt, bet neko nedarīt, lai tirgus attīstību arī veicinātu,” sacīja Martinovs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka biržā tiek kotēti arī vietējā kapitāla uzņēmumi, kuru korporatīvās pārvaldības līmenis varētu kalpot par piemēru pat dažām Rietumu kompānijām. Kā labus piemērus viņš minēja “SAF Tehnika”, “Olainfarm” un arī “HansaMatrix”, kura akcijas biržā “Nasdaq Riga” sāka kotēt pērn.

“To mēs ļoti labi redzam arī akciju cenās. Šo uzņēmumu bizness tiek vērtēts ar daudz lielāku optimismu nekā tiem uzņēmumiem, kuru korporatīvās pārvaldības līmenis ir zems. Man ir prieks, ka manis pieminēto uzņēmumu lielākie īpašnieki un vadība lieliski saprot, ka, esot caurredzamiem un labi pārvaldītiem, katru viņu nopelnīto eiro investori biržā novērtē ar uzviju. Savukārt mani izbrīna tas, ka slikti pārvaldītu uzņēmumu vadība joprojām nav sapratusi, ka katrs eiro, ko viņi no sava uzņēmuma izņem vai izsaimnieko, šī biznesa vērtību investoru acīs samazina par vismaz diviem eiro. Visi taču to redz un to ir grūti noslēpt,” pauda Martinovs.

Jau vēstīts, ka “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa- Melalksne aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka pašlaik vairums ieguldītāju biržā “Nasdag Riga” kotētajās akcijās ir nerezidenti, bet no Latvijā reģistrētajiem pensiju fondu pārvaldniekiem Latvijas uzņēmumu akcijās iegulda tikai divi – “Swedbank” un “INVL Asset Management”.

“INVL Asset Management” Latvijā darbojas kopš 2002.gada.

Foto: LETA